Neparastie dārzeņi un Āzijas sēnes veikalu plauktos + fenheļa salātu recepte

Ieraksts tapis sadarbībā ar veikalu tīklu ‘Maxima’

Nevienam nav noslēpums, ka neapstrādātas un tikko no dārza nākušas dabas veltes ir visveselīgākā mūsu ēdienkartes sastāvdaļa. Dārzeņi uztura piramīdas pakāpienos atrodas pašā apakšā, norādot uz to, ka tos var lietot neierobežotā daudzumā un organismam tie nāks tikai pa labu. Šoreiz nestāstīšu par to, kādus labumus mūsu veselībai dod dārzeņu lietošana uzturā (to noteikti visi jau apzinās), bet gan padalīšos ar savu pieredzi, pievēršoties ne tik labi pazīstamiem „eksemplāriem” šajā produktu grupā jeb produktiem, kuri „Maxima” veikalu plauktos ir parādījušies salīdzinoši nesen. Ir taču pilnīgi dabiski pret nepazīstamām lietām izturēties ar piesardzību, vai ne?

Lielajos „Maxima XXX” lielveikalos pie dārzeņiem tuvumā var pamanīt arī dažādas sēnes – mēs visi labi pazīstam šampinjonus, bet kā ir ar pārējām sēnēm? Bieži vien tās iepirkšanās brīdī tiek aizmirstas un izvēlamies jau labi zināmo un vienkāršo. Lai iedrošinātu jūs pamēģināt kaut ko ārpus ierastās „burkāns-sīpols-kartupelis” rutīnas, ieskatam – mana pieredze, gatavojot neparastos dārzeņus un sēnes, kas atrodami „Maxima” lielāko veikalu plauktos. Aicinu dot arī šīm dabas veltēm iespēju „iedzīvoties” mūsu virtuvēs un ikdienas maltītēs!

 Fenhelis

Atceros savu pirmo satikšanos ar fenheli – ēdot zivju zupu, pamanīju tajā iepriekš neredzēta dārzeņa gabaliņus. Tā kā zupa bija garda, tad uzskatīju par savu pienākumu noskaidrot, kas tā bija par izejvielu, un izrādījās – fenhelis. Tā kā man ne īpaši patīk anīsa smarža, tad pagāja laiks, kamēr „iemācījos” šo dārzeni ēst svaigu. Tādēļ ieteikums – sāciet ar ceptu vai vārītu fenheli, tad anīsa aromāts nebūs tik uzkrītošs. Fenhelis pilnīgi noteikti ir pelnījis plašāku ievērību – tajā ir daudz C vitamīna un kālija, tas uzlabo gremošanas funkcijas un paātrina vielmaiņu. Senie romieši izmantoja fenheļa sēklas pat redzes uzlabošanai. Kulinārijā fenheli var cept, sautēt, grilēt, vārīt – tas vislabāk sader ar zivīm un citiem dārzeņiem. Pati to visvairāk izmantoju sacepumos, pievienoju, vārot zivju zupu, kā arī bērnu ēdienam (fenhelis samazina vēdera uzpūšanos).

Kolrābis

Kolrābis pēc izskata nedaudz atgādina redīsa un kāposta krustojumu – arī garša tam ir līdzīga šiem abiem dārzeņiem. Tomēr noteikti ir vērts kolrābi pagaršot arī vienu pašu! Varu droši teikt – ja jums garšo brokoļi, jums garšos arī kolrābis. Ieteiktu sākt ar kaut ko pavisam vienkāršu – piemēram, salātiem. Nomizojiet kolrābi, sarīvējiet uz rupjās dārzeņu rīves un sajauciet ar līdzīgi sagatavotām burkānu un/vai ābolu skaidiņām, pievienojot krējumu vai majonēzi un karoti sinepju. Kolrābi var pievienot arī dārzeņu sacepumiem kopā ar pārējiem dārzeņiem – pasniedzot visu pārlej ar mārrutku mērci (krējums, mārrutki un šķipsniņa cukura). Izvēloties kolrābi, visvairāk pievērsiet uzmanību tā izmēram, jo kolrābja optimālais diametrs ir 6-7 cm.

Topinambūri 

Topinambūru atceros no savas bērnības – tie lekni auga dārza stūrī, bet mēs ilgu laiku nemaz neapzinājāmies, ka zem zemes šiem augsnes un kopšanas ziņā neizvēlīgajiem augiem atrodas garšīgas saknes. Runājot par šo dārzeni, jāatzīmē, ka, izmantojot to kulinārijas mērķiem, mēs arī uzlabojam savu veselību – topinambūram piemīt spēja no organisma izvadīt toksīnus un uzlabot gremošanu. Tas ir arī bagāts ar K vitamīnu un dzelzi. Lai topinambūru pagatavotu, tas vispirms jānoskalo un jānomizo. Vispiemērotākais tas ir cepšanai, parasti pati to lieku kopā ar citiem dārzeņiem sacepumos vai kā piedevu pie ceptas vistiņas vai cūkas cepeša.

Pastinaki

Pastinaku pēc izskata ir viegli sajaukt ar burkānu, jo vizuāli tos atšķir vien krāsa (pastinaks ir balts). Arī garšas ziņā šie dārzeņi ir līdzīgi, tāpēc droši varu ieteikt pastinaku eksperimentālos nolūkos izmantot tajās receptēs, kur parasti tiek lietots burkāns. Vienkāršs un gards pagatavošanas veids: gareniskos salmiņos sagrieztu pastinaku sajauc ar olīveļļu, rozmarīnu, kumina sēklām, sāli un cep krāsnī 20 minūtes. Sagriez pastinaku frī kartupeļu salmiņu formā, pārber ar paprikas pulveri un sāli, tad apcep krāsnī un rezultātā iegūsi veselīgu alternatīvu ne tik veselīgajiem frī kartupeļiem!

Šitake sēnes

Lai gan nu jau šitake sēnes audzē arī Latvijā, visplašāk tās kultivē un izmanto kulinārijā tieši Āzijas valstīs. Šajā reģionā šitake sēnes pazīst jau tūkstošiem gadu un piedēvē tām arī dziednieciskas īpašības. Ne velti tieši šīs sēnes izmanto ķīniešu ēdienā, kas bija iecienīts budistu mūku vidū ar nosaukumu „Budas gardums”. Mūsdienās šitake sēnes ir pazīstamas visā pasaulē, un interesanti, ka viena no lielākajām šo sēņu audzētājvalstīm ir Krievija. Tomēr atšķirībā no Āzijas valstīm, kur šīs sēnes cep un sautē, Krievijā tās marinē un pārdod konservētas. Kā „pieradināt” šitake savā virtuvē? Visvienkāršāk tās ir izmantot wok pannā gatavojamajos ēdienos. Pievieno kopā ar pārējām sastāvdaļām un apcep uz lielas liesmas. Šādi apceptas tās var pievienot Āzijas stila zupām – īpaši gardas tās būs pikantajās nūdeļu zupās.

Eringi sēnes

Arī eringi sēnes ir cēlušās Āzijā, lai arī mūsdienās viena no lielākajām šo sēņu audzētājvalstīm ir Austrālija. Pēc izskata eringi ir nedaudz, ja tā var teikt, dīvaini – tāda kā neproporcionāli veidota baravika: resns un liels kāts un maza trausla cepurīte uz tā. Lai arī garšas ziņā šī sēne nav izcila, tomēr tai raksturīgs saldens un maigs aromāts, kas labi papildinās citus ēdienus. Sēnes struktūra nedaudz atgādina mūsu pašu baraviku, līdz ar to gatavošanas paņēmieni var būt līdzīgi. Vienkāršākais cepšanas veids – pārgriež sēni uz pusēm un apcep olīveļļā kopā ar ķiploku. Eringi sēnes var arī vienkārši sagriezt sloksnītēs un izmantot mērču un sautējumu pagatavošanā kopā ar citām sēnēm.

Portabella sēnes

Izmēru ziņā portabella sēnes pilnīgi noteikti ir „Maxima” lielākajos veikalos nopērkamo sēņu čempions – to cepurīšu diametrs var pārsniegt pat 10 cm, un vienā iepakojumā ietilpst vien dažas sēnes. Tieši izmēra dēļ šīs sēnes ir iecienījuši veģetārieši. Kāpēc? Veselas portabella sēnes grilētā veidā var likt burgeros gaļas vietā, tādējādi tiem piešķirot oriģinālu garšu un sātīgumu. Portabella sēnes ir ideāli piemērotas arī pildīšanai – to cepurītēs var likt iekšā sieru, dārzeņus – visu, ko vien sirds vēlas. Tikai jāatceras pirms pildīšanas un jebkuras termiskas apstrādes sēņu cepurītes virspusē iegriezt krustiņu, pa kuru no sēnes cepšanas laikā var iztecēt liekais šķidrums. Sagriežot sloksnītēs, šīs sēnes var izmantot visos ēdienos, kur parasti pievienojam šampinjonus.

Fenheļa salāti ar žāvētas skumbrijas maizītēm 2 pers.

Salātiem:

• puse fenheļa
• 100 g redīsu
• pāris diļļu zariņu
• 2 tējk. citronu sulas
• 1 tējk. olīveļļas
• sāls

Maizītēm:

• 3 tumšās graudu maizes šķēles
• svaigais siers ar zaļumiem pārsmērēšanai
• 150 g žāvētas skumbrijas filejas (notīrītas)
• citrona šķēlītes dekorēšanai
• svaigi malti melnie pipari

Fenhelim izgriež vidus sakni. Atlikumu sagriež ļoti plānās šķēlītēs. Redīsus sagriež plānās ripiņās. Abus dārzeņus sajauc bļodā, pievienojot dilles. Eļļu sajauc ar citronu sulu, pievieno sāli pēc garšas. Pārlej dārzeņiem. Gatavo maizītes – graudu maizi pārsmērē ar svaigo sieru, virsū kārto skumbrijas filejas gabaliņus. Pārber ar pipariem. Maizītes pārgriež pa diagonāli uz pusēm. Ēdienu sagatavo pasniegšanai – uz katra šķīvja kārto 3 gabaliņus skumbriju maizītes un blakus – fenheļa salātus.