Grāmatas apskats – “Visuvarenais ķiploks”

Ieraksts tapis sadarbībā ar “Jāņa Rozes apgādu”

Ar šo ierakstu vēlos uzsākt jaunu tradīciju Lindas Virtuves blogā – turpmāk pastāstīšu par jaunākajām grāmatām, kas atrodamas veikalu plauktos, kā arī par citām lietām, kas iedvesmo mani jaunām aktivitātēm virtuvē.

Sākšu ierakstu sēriju ar grāmatu, kas stāsta par vienu zīmīgu augu, kuru pati izmantoju ēst gatavošanā no neatminamiem laikiem – un šo augu sauc ‘ķiploks’. Ik pa laikam blogā cenšos pastāstīt blogā par neparastām un eksotiskām izejvielām, ko esmu atklājusi, tādēļ varētu rasties jautājums – ko gan jaunu var uzzināt par ķiploku? Jo tas var likties tikpat zināms un pazīstams, kā, piemēram, kartupelis. Es domāju līdzīgi, pirms manās rokās nonāca Natašas Edvarsas grāmata “Neparastais ķiploks”. Biju to paņēmusi līdzi uz laukiem Jāņu brīvdienās ar domu pašķirstīt un apskatīties, kas lācītim, t.i., šai grāmatai ‘vēderā’. Pēc kāda brīža sapratu, ka gan informācijas pasniegšanas veids, gan interesantās un gana vienkāršās receptes mani jau ievilkušas savos nagos un laiks lasot ir paskrējis nemanot. Kas tad šajā grāmatā tik saistošs?

Pirmkārt, pašas grāmatas autores stāsts – Nataša Edvardsa  uzaugusi un dzīvo Merslijas jeb Ķipoku fermā Vaitas salā, kur ar ķiploku audzēšanu sākotnēji aizrāvās viņas tēvs. Pēc studijām Oksfordas universitātē un desmit ārzemēs pavadītiem gadiem Nataša atgriezās ģimenes fermā un sarakstīja fermas restorāna ēdieniem veltītu pavārgrāmatu. Autores kaislību uz ķiplokiem var just katrā grāmatas lappusē – daudz no izlasāmās informācijas liek paskatīties uz pierasto ķiploku citām acīm.

Otrkārt, informācija ir pasniegta ļoti strukturēti un pārskatāmi kopā ar skaistām fotogrāfijām. Nodaļas grupētas tematiski – varam iepazīties ar padomiem ķiploku iegādē, audzēšanā, glabāšanā un, protams, izmantošanā. Ir sniegts neliels ieskatas ķiploku vēsturē un selekcijas attīstībā. Tas, kas šo lasāmvielu padara saistošu, ir koncentrēta informācijas pasniegšana, katrai tēmai atvēlot pāris lappuses. Padomi ir gana konkrēti. Piemēram, kā atbrīvoties no ķiploku aromāta pēc ēsanas? Nekad nebūtu iedomājusies, ka organisms var pierast pie ķiplokiem – jo vairāk ķiploku mēs ēdam, jo vieglāk mūsu ķermenis metabolizē gāzes. Vienkāršāk realizējami padomi – košļāt kafijas pupiņas vai pētersīļa lapiņas, norītīt zobus un mēli ar zobu pastu vai sodu utt. Daļa grāmatas veltīta ķiploka dziednieciskajām īpašībām – tieši šajā informācijā atklāju sev visvairāk jaunu lietu. Tādēļ visi, kas vēlas aizvietot aptieku produkcijas izmantošanu ar pavisam dabīgām lietām, noteikti izlasiet par ķiploku izmantošamu mūsdienu medicīnā.

Treškārt, protams protams – receptes! Autore stāsta gan par ķiploka sagatavošanu izmantošanai (mizošana, sasmalcināšana, šķēlēšana), gan par to, kā ķiploks tiek izmantots dažādu tautu virtuvēs. Pirmās valsts, kas nāk prātā ir viss Vidusjūras reģions, kur ķiploku pievienu praktiski visam! Tomēr, pārskatot sarakstu, kļūst skaidrs, ka patiesībā pasaulē nav neviena reģiona, kurā ķiploku pavāri nemīlētu. Vairākas no grāmatas receptēm jau stāv rindā uz izmēģināšanu manā virtuvē. Pakārdināšu jūs ar dažiem recepšu nosaukumiem: vista ar 40 ķiploku daiviņām (izklausās gana ekstrēmi!), ķiploku garneles ar avokado, klasiskais ķiploku formas humuss, marinēti ķiploki ar citronu un laimu, jogurta mērce ar ķiplokiem un koriandru, zaļo ķiploku pesto utt.

Grāmatas beigās ir atrodama nodaļa ar īsām atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par ķiplokiem. Ieskatam:

1. Cik ilgi ķiploki glabājas?
2. Vai var izaudzēt ķiplokus no sēklām?
3. Cik ilgi var turpināt pavairot vienu un to pašu stādāvmateriālu?
4. Vai ķiploki nepiesmakos virtuvi?
5. Vai ķiploki atbaida vampīrus?
6. Vai, stādot ķiplokus, zemē jābāž vesela galviņa?
7. Kā lai pasargā ķiploku lapas no rūsas?

Manā blogā atrodamās ķiploku receptes:

• Sviestā un ķiplokos ceptas tīģergarneles
• Baklažānu un ķiploku pastēte