Jau pasen esmu gribējusi savus kulināros piedzīvojumus viena mēneša ietvaros apkopot bloga ierakstā – varbūt kaut kas no tā noder arī jums. Padalieties komentāros – kādi ir jūsu vērtīgākie atklājumi veikalu plauktos un savā virtuvē februārī?
- Pak choi (skat. attēlu) – šis Āzijas virtuvē plaši pazīstamais dārzenis beidzot ir atceļojis arī līdz mums un nopērkams Rimi iepakojumos pa divi (cena ap 1 EUR). Kā pak čoju izmantot? Es to pārgriežu uz pusēm un vai nu sautēju uz pannas nedaudz uzlietā ūdenī (beigās papildinu ar šļakstu sojas mērces) vai pievienoju zupām un wokam. Tāpat var sagriezt un pievienot dārzeņiem. Ilgi gan termiski apstrādāt nevajadzētu, jo tad zudīs kraukšķīgums un patīkamā pak čoja struktūra (maks. pāris minūtes). Pak čojs satur ievērojami daudz A vitamīna un pētījumos atzīts par otro uzturā vērtīgāko dārzenu no 41 gara dārzeņu saraksta.
- Riekstotāju mājas lapā pasūtāmie medū glazētie bioloģiskie banānu čipši no Filipīnām (7.90 EUR/kg) – protams, nesalīdzināmi gardāki par veikalos nopērkamajiem un nav apstrādāti ar nezināmas izcelsmes cukura sīrupiem un augu eļļām. Lieliska uzkoda visiem “vinnijiem pūkiem”.
- Vietējie āboli – nesen atklātā alerģija uz mandarīniem un apelsīniem man tagad liek būt uzmanīgai ar šo citrusaugļu izmantošanu uzturā. Tā vietā, pavasari gaidot, vitamīnus smeļos vietējos ābolos. Parasti tos iegādājos vai nu Vidzemes tirgū “Rundāles dārzu” stendā vai Centrātirgū pie z/s “Fišers” (Dārzeņu paviljonā).
- Wakame jūras zāles – universālveikalā “Stockmann” Pārtikas nodaļā nopērkamās kaltētās jūras aļģes (ražotājs: www.garsvielas.lv) ir ne vien pilnas ar vērtīgāk uzturvielām, bet tām ir salīdzinoši ilgs derīguma termiņš. Pirms lietošanas 15 minūtes jāiemērc ūdenī. Ar šīm aļģēm lieliski var pildināt Āzijas stila zupas.
- Valmiermuižas Zelteris – bezalkoholisks gāzēts dzēriens, kurš ir februāra patīkamākais atklājums dzērienu kategorijā. Tas pieejams ar 3 garšām: cidoniju, aroniju un ābolu (ja nemaldos), turklāt tas ir arī bioloģisks. Askētisks un acij ļoti tīkams iepakojums – vienkārša slaida un caurspīdīga pudele. Dzēriens pats nav salds un lieliski piestāvēs arī ēdienam. Domāju, ka vasarā tas mūsmājās kļūs vēl populārāks. Trūkums – esmu sastapusi tikai vienā veikalā: Valmiermuižas pārstāvniecībā Rīgā, Valdamāra pasāžā.
- Jau mēnesi manā virtuvē kalpo jaunā “Fiskars” panna un tagad zinu, ka tā ir kļuvusi neaizstājama – vairāk par Fiskars pannām ŠEIT. Ražotas Somijā, ar kemarisko pārklājumu, nepierauj ēdienu un nepieciešams ĻOTI maz eļļas.
- z/s “Rītnieki” biezpiens – mūsmājās daudzi lauku labumi nonāk, pateicoties Rūtai no “Rītniekiem” – oliņas, piens, lauku vistas. Un tagad arī biezpiens – lai arī tas ir jaunums, tomēr varu teikt, ka biezpiens ir fantastisks jeb tieši tāds, kā man garšo: sauss, drupens un nav pārāk skābs. Tauku saturs: 9-13%. Nopērkams: Kalnciema tirdziņā vai pasūtāms ar piegādi mājās.
- Baklažāni – gaidot pavasara zaļumus, jāiztiek ar “importa” produktiem vai jāmeklē pērnā gada pagrabos saglabājušies dārzeņi. No pirmās kategorijas februārī manā virtuvē ir bijis neaizstājams baklažāns. Iesaku arī jums pamēģināt: baklažāna un auna zirņu zupu, baklažānu rullīšus tomātu mērcē vai baklažāna sacepumu ar Parmas sieru. No bloga arhīva – baklažāna gabaliņi ar sezama sēklām un baklažānu un ķiploku pastēte. Gribu piebilst, ka baklažāns ir atzīts par vienu no dārzeņiem, kuru nav obligāti iegādāties bioloģiski audzētu, jo tajā uzkrājas salīdzinoši maz pesticīdu.
- Pārtikas kaste “Baltic Box” – lieliska iespēja iepazīsties ar vietējo ražotāju produktiem. Kastes princips – samaksājot fiksētu mēneša maksu, ik mēnesi jums mājās tiks piegādāts jauns komplekts ar dažādiem gardumiem. Es izmēģināju un teikšu tā: izpētot produktu sastāvus, neatradu nevienu kaitīgo E vielu.! Viss kastītes saturs ir ražots vai nu pie mājražotājiem, vai mazās ražotnēs. Kastes pievienotā vērtība varbūt ne tik daudz finansiāls ieguvums – bet tā noteikti palīdz atrast un savā virtuvē “satikt” gardumus, kurus varbūt citādi neiepazītu – gan sāļus, gan saldus, gan lieliem, gan maziem.
-
Kafejnīcas “Traki mierīga Rīga” crème brûlée siera kūka un cigoriņu kafija – fantastiska kombinācija, jo abas vienkārši pasakainas. Iesaku nobaudīt! Un labs atgādinājums, ka pareizi pagatavotai cigoriņu kafijai noteikti jāpiedzīvo sava renesanse, jo tā ir tieši tik rūgta, lai būtu harmonisks pavadonis pat vissaldākajai kūkai.
Linda says
Tā kā neviens nav komentējis, tad nolēmu pateikt paldies, ka dalies ar saviem atklājumiem, tā palīdzot ieraudzīt tos arī citiem. Rītnieku saimniecības produktus arī pērku ar lielu entuziasmu – gaiļus (mani īpašie favorīti), paipalu olas un pīļu olas, no kurām sanāk pasaulē labākais biskvīts. Jūraszāles ir mana vājība (viena no daudzām), piedāvājums Latvijā ir diezgan niecīgs, bet man ir izdevies atrast veikalā Zaļā govs. Pārējās pērku ārzemēs, jo man ir svarīga izcelsme, ievākšana un sagatavošana. Manuprāt šīm te tā nebija norādīta. Teikšu godīgi, man ir daļēja skepse pret produktiem, kas Latvijā tikvien kā tiek pārpakoti, jo tie ir grūti izsekojami. Ir pilni veikali ar Vācijas izcelsmes kanēli, pipariem un krustnagliņām, jo tie uz Latviju atceļojuši no lieltirgotavas Vācijā, bet kur un kā tie auguši nekādu ziņu mūsu patērētājam nav.
Lai arī cik liela mājražotāju atbalstītāja esmu, nevaru neieskatīties patiesībai acīs. Liela daļa mājražotāju grēko, lai nebūtu jāsaka vēl skarbāk. Šis mans apgalvojums nav domāts nevienam no pieminētajiem mājražotājiem. Taču es nevaru noklusēt, ka mājražotājs ir jāuztver visupirms kā persona, kas kaut ko ražo/pārstrādā mazā ražotnē, bet tā nebūt nav automātiska garantija, ka produktu izcelsme būs Latvijas vai pievienotās sastāvdaļas – augstākās kvalitātes. Diemžēl esmu pārliecinājusies, ka daļa mājražotāju spieto ap vairumtirdzniecības bāzēm, kur netiek smādētas tādas lietas kā universālās garšvielas, kuru sastāvā ir nātrija glutamāts, vai dažādas mērces/piedevas, kuru sastāvā ir ĢMO. Bieži aizbildinoties ar receptes noslēpumu, sastāvā nav norādītas visas sastāvdaļas. Pati esmu redzējusi etiķetes ar sastāvdaļu nosaukumiem “garšvielas”, “sāls un citas garšvielas” vai “u.c.”. Ir reāli jāapzinās, ka sālīšanas un marinēšanas labākie palīgi ir vārāmā sāls un galda etiķis (dažreiz arī etiķa esence). Liela daļa no pievienotajām sastāvdaļām ir nevis kvalitatīvākās, bet lētākās (želatīns, milti, cukurs…) Nemaz nerunājot par to, ka Latvijā vienkārši nav tik daudz mājās godprātīgi audzētu vistu, lai tās vēl kūpinātu. Mājas kūpinājumi lielākajā daļā ir industriāli audzēta gaļa (lieli kombināti) vai Polijas, Lietuvas un citu valstu izcelsmes gaļa. Jāsaka, ka ir arī ļoti uzteicami mājražotāji, tāpēc esmu ieinteresēta par tādiem uzzināt un uzklausīt citu pieredzi.
Lindas Virtuve says
Es Tev piekrītu piekrītu piekrītu! Kas uzteicami un ļoti vērtīgi – no š.g. 1.aprīļa Latvijas likumdošana paredz to, ka uz pārtikas produktu iepakojuma ir jāraksta ne vien “ražošanas valsts”, kas bieži vien nozīmē tikai iepakošanas vietu, bet arī produktu sākotnējās izcelsmes valsts – no kurienes patiesībā tas ir “atbraucis”. Domāju, ka būs ne mazums pārsteigumu :)
Par visu, kas ir ārpus “bāzes produktiem” – par sastāvu vari būt drošs tikai, iegādājoties ekoveikalā vai gatavojot pats. Tikai un vienīgi šajos divos gadījumos. Vēl viena mājražotāju problēma papildus Tevis minētajai – ne vienmēr produktu kvalitāte atbilst “standartam”. Šodien pat vārīju dāvanas ceļā iegūtu mazā ražotāja pastu: tā bija tik daudz par “biezu”! Līdz ar to “al delte” vietā tā bija vienkārši cieta. Ceputi nost cilvēku priekšā, kas nebaidās, sāk savu darbošanos, bet vajadzētu varbūt arī konsultēties ar jomas ekspertiem…
Nevēlies arī mēneša jaunumu rubriku uzsākt savā blogā? Es ar lielu prieku lasītu! Tas būtu tikpat noderīgi, kā produktu iegādes vietu minēšana katrā bloga ierakstā – vienmēr ar interesi izstudēju.
Linda Tellgrena says
P.S. Nākamreiz Tev labprāt pievienotos aļģu pasūtījumā!