Lienes Zemītes (ex Tomsones) gatavotās pavlovas pasākuma mielastam
Ko un kā mēs ēdam?
Piektdien, 20.martā piedalījos interesantā pasākumā, kurā RIMI Latvia sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS prezentēja rezultātus līdz šim vērienīgākajam Latvijas iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumu pētījumam, kurā tik aptaujāti vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma rezultāti? Brīžiem paredzami, bet dažās “pozīcijās” arī pilnīgi pārsteidzoši. Domāju, ka ir vērts iepazīties ar rezultātu apkopojumu un pārdomāt arī savus ieradumus un priekšstatus, par to, kas ir vai nav veselīgs.
Puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju ikdienā nelieto sabalansētu uzturu un ēd to, ko kārojas. Turklāt vairāk nekā trešdaļa jeb 36% ēd neveselīgu ēdienu, savukārt gandrīz 70% uzturā regulāri lieto pusfabrikātus, secināts līdz šim vērienīgākajā Latvijas iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumu pētījumā, ko veicis Rimi Latvia sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Lai iedrošinātu Latvijas cilvēkus garšīgākai dzīvei un jauniem atklājumiem virtuvē, Rimi Gardēžu komandā spēkus apvienojuši šefpavārs Normunds Baranovskis, vīnzinis Mārcis Mitrevics, ēdiena mākslas kritiķe Signe Meirāne, delikatešu maģistre Liene Zemīte, veselīga uztura māksliniece Inga Pūce un garšvielu pētnieks Mārtiņš Sirmais.
Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē dominē samērā tradicionālas garšas
Latvijas iedzīvotāji lielākoties ikdienas maltītēs iekļauj tradicionālas garšas – lielākā daļa vismaz vairākas reizes nedēļā uzturā lieto maizi un miltu produktus (95%), kartupeļus (87%), piena produktus (86%) un gaļu (85%). Vairums maltītes pagatavošanā izmanto dažādas taukvielas – sviestu, margarīnu un majonēzi (75%), kā arī bieži ēd dārzeņus un garšaugus (69%), olas (68%), rīsus, griķus, putraimus (68%), kā arī augļus (61%). Vairāk nekā puse jeb 54% visai bieži našķojas ar saldumiem.
Latvijas cilvēki vēl aizvien savā ēdienkartē samērā reti iekļauj zivis un jūras veltes, tās vismaz vairākas reizes nedēļā ēd vien 28% aptaujāto, savukārt riekstus ik nedēļu uzturā lieto 16%, bet pākšaugus – 15% aptaujāto. Kopumā tikai mazāk nekā puse jeb 47% ikdienas ēdienkartē iekļauj daudzveidīgu un sabalansētu ēdienu, liecina Rimi Latvia un SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumu pētījuma rezultāti.
Latvijas iedzīvotāji ēd regulāri
Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ietur trīs ēdienreizes dienā un vismaz divas reizes dienā ēd siltas maltītes. Gandrīz pusei jeb 47% sātīgākās un uzturvērtības ziņā bagātākās maltītes ir pusdienas, bet trešdaļai jeb 36% – vakariņas. Ēšanai gan darbadienās, gan brīvdienās vairums aptaujāto velta no 30 minūtēm līdz stundai.
Tikai katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka ēd veselīgi
Lai arī vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 77% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ēst veselīgi ir svarīgi, ikdienā veselīgi ēd nedaudz vairāk kā puse jeb 54% iedzīvotāju, savukārt tikai 48% savas zināšanas par veselīgu uzturu vērtē kā labas. Latvijas iedzīvotāji samērā kūtri savos ikdienas ēšanas paradumos ievieš pārmaiņas – tikai katrs desmitais jeb 11% ievēro diētu vai atslodzes dienas, savukārt regulāri seko līdzi uzņemtajam kaloriju daudzumam vien 3% aptaujāto, atklāj Rimi Latvia un SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumu pētījuma rezultāti.
Lielai daļai Latvijas cilvēku piemīt dažādi “sliktie ēšanas paradumi”, piemēram, katrs otrais atzīst, ka dažkārt ēd pirms gulētiešanas, 87% mēdz uzkost, skatoties TV, savukārt vairāk kā trešdaļa jeb 36% atzīst, ka pārāk daudz uzturā lieto saldumus. Tāpat izplatīta parādība ir arī pārēšanās un papildu sāls pievienošana ēdienam, tā piemīt 30% aptaujāto.
Galvenais ēdiena gatavotājs Latvijas ģimenēs – sievietes
Vairums Latvijas iedzīvotāju ar ēdiena gatavošanu ir uz “TU” – 66% gatavošanai ikdienā velta daudz laika, turklāt vairāk nekā puse jeb 62% respondentu norādījuši, ka viņiem patīk gatavot. Prieku no ēdiena gatavošanas gūst 75% sieviešu un gandrīz katrs otrais jeb 47% vīriešu. Dažādiem eksperimentiem virtuvē bieži nododas 16%, taču ik pa laikam tam ļaujas katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Kopumā vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto savas gatavošanas prasmes novērtējuši kā labas, savukārt vien 15% tās atzinuši par vājām. Galvenā gatavotāja tituls joprojām daudzās Latvijas ģimenēs pieder daiļā dzimuma pārstāvēm – 63% ģimeņu ēdienu visbiežāk gatavo sievietes, kamēr vīrieši rūpes par ikdienas maltīti uzņemas vien 23% ģimeņu, secināts Rimi Latvia un SKDS veiktajā Latvijas iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumu pētījumā.
Publicitātes foto
Rimi Gardēži iedrošinās jauniem atklājumiem virtuvē
“Gards ēdiens un kopīgs tā gatavošanas process satuvina ģimenes, padara dzīvi daudz interesantāku un sniedz vairāk iespēju dzīves baudīšanai katru dienu. Tāpēc mēs – Rimi Gardēži – “celsim augšā” vecās receptes, meklēsim jaunas, atklāsim labi aizmirsto un arī Latvijas virtuvē nekad nebijušo ēdienu garšas, tādējādi iedvesmojot cilvēkus jauniem garšu atklājumiem virtuvē un raisot pārliecību – ka ikviens var būt pavārs!” stāsta Normunds Baranovskis, Rimi Gardēži šefpavārs.
Rimi Gardēžu aktivitātēm ikviens aicināts sekot līdzi www.gardezi.lv, kur varēs iegūt noderīgas zināšanas par garšīgu, daudzveidīgu un veselīgu uzturu, iedvesmoties no Rimi Gardēžu receptēm un video īsfilmām, iepazīt interesantākās garšvielas, apgūt vīna un ēdiena saderības trikus, kā arī atklāt citus labas garšas noslēpumus. Rimi Gardēžu ikdienas gaitām iespējams sekot arī Rimi un Rimi Gardēžu sociālajos tīklos.
Rimi Latvia sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2015. gada janvārī veicis līdz šim vērienīgāko Latvijas iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumu pētījumu, kurā aptaujāti vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
Es vispār tos sabiedriskās domas pētījumus neuztveru nopietni. Manos 27 gados vēl ne reizi neviens man neko nav pajautājis, tāpēc brīnos vienmēr par visiem tiem datiem. Arī šoreiz. Nu kā var vispārināt, aptaujājot “vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus”?
Elīna, tas tā zināmā mērā filisofisks jautājums par aptaujām. Kaut kādas tendences jau parāda. Bet, man šķiet, ka patiesībā šie pētījumi ir ļoti subjektīvi – nav jau teikts, ka cilvēks pats zin, kas ir veselīgs ēdiens! Arī pētījuma prezentācijā varēja redzēt, ka to, ko ēst būtu veselīgi, apzinās mazāk procenti, nekā tie, kas uzskata, ka jau ēd veselīgi. Interesanti, lai neteiktu vairāk.
Plus būtu labi uzzināt vairāk informācijas no paša Rimi – prezentācijā izskanēja, ka pēdējos gados nepārtraukti pieaug augļu un dārzeņu patēriņš. Tie būtu reāli cipari, kas parādītu reālās tendences. Esmu dzirdējusi, ka strauji pieaug gatavo maltīšu pārdošanas apjomi (ar veselību tam maz sakara). Tāpat būtu derīgi uzzināt, kā atšķiras to cilvēku ēšanas ieradumi, kas iepērkas lielveikalos/bio veikalos/tirgos/zemnieku tirdziņos. Rezultāti, manuprāt, būtu pārsteidzoši :)
Man šķiet, ka pētījuma īstā pievienotā vērtība varētu būt likt cilvēkiem nedaudz aizdomāties, ko un cik likt savos iepirkumu ratos. Un pēc tam uz šķīvja. Un beigt aizbildināties ar laika trūkumu!
Es vienkārši esmu piekasīga. :) Visi šie pētījumu un tendences, īpaši, kas tapuši sadarbībā ar kādiem veikaliem, ir tīri tikai kārtējā mārketinga un PR akcija. Jā, RIMI popularizē dārzeņu un augļu ēšanu, bet tajā pašā laikā, kad palasa sastāvu uz vietas ceptajām maizēm, kūkām, gatavotajiem salātiem, u.c. gatavajiem ēdieniem…bēdīgi. Protams, tam visam ir pircēji un veikals domā kā nopelnīt iespējami vairāk. Bet pelnīt vairāk var arī, domājot par produktu kvalitāti.
Un nevajag nemaz veikt pētījumus. Atliek vien pastaigāt pa veikalu un paskatīties, ko cilvēki liek iepirkumu groziņos/ratos. Ai, par šo tēmu es varētu runāt daudz un dikti. :)
Uzreiz teikšu, ka ar šo pētījumu detalizēti neesmu iepazinusies, bet pamanīju, ka sviests, margarīns un eļļas ir vienā kategorijā. Jā, es lietoju auksti spiestas eļļas – olīveļļu, valriekstu eļļu, avokādo eļļu, bet noteikti tas nav tas pats kā to aizstāt ar margarīnu, augu tauku maisījumu utt. Turklāt pēdējie pētījumi pierāda, ka augu tauki nemaz nav tik kaitīgi, kā iepriekš uzskatīts, tāpēc sviests būs veselīgāks par homogenizētiem taukiem. Tieši tāpat ēst lauku rupjmaizi vai lielveikalu baltmaizi arī ir atšķirība. Vēl jo vairāk, diemžēl Rimi zivju nodaļas nav no tām bagātākajām ar svaigām zivīm – iespaids, ka saldūdens zivis vispār Latvijā nemājo, vien norvēģu audzētavu lasis un forele un grieķu – dorada. Turklāt uzsvars uz augļiem un dārzeņiem nesezonā, kad Rimi var nopirkt vienus no nekvalitatīvākajiem spāņu un holandiešu fabriku dārzeņiem…. Tiešām veselīgi man tagad būtu pirkt baltsarkanās, cietās un kraukšķīgās zemenes? Kurš tad piedāvā nekvalitatīvos pusfabrikātus? Liela daļa top Rimi kulinārijā, vajadzētu sākt ar to, ja rūpes par veselīgumu ir patiesas.
Es iepriekš gribēju teikt, ka pētījumi pierāda, ka piena tauki nav tik kaitīgi kā iepriekš tika uzskatīts.
Man šķiet, ka visā šajā lietā jānodala Rimi mārketings no objektīvajiem cipariem. Lai cik skumji tas nebūtu, vairums cilvēku nelasa etiķetes, jo viņus neinteresē, kas ir produkta sastāvā – tauki, eļļa, ett. Visu izšķir cena nevis sastāvs. Šī pircēju kategorija nekad nedomās par to, no kurienes nācis produkts vai cik tas sezonāls. Es cenšos arvien vairāk attālināties no lielveikalu pasaules, cik nu dzīve piespiež, tik iepērkos :) No piena taukiem arī nebaidos – ģimenē tagad ēdam lauku pilnpiena biezpienu, dzeram nepasterizētu pilnpienu un uzskatām, ka tas veselībai nāk tikai par labu! Zivis vispār var tikai tirgū pirkt, jūras veltes pat nezinu, kur… (vispār jau zinu, ka Reatonā var pasūtīt, bet dēļ loģistikas apsvērumiem tā arī nav sanācis). Latvijā joprojām baidos un jau vairākus gadus neesmu ēdusi ne jūras ķemmītes, ne svaigas mīdijas. Bet vispār situācija nemaz nav tik traka – kamēr Latvijas zemnieki strādās un apgādās pilsētniekus ar saviem labumiem, sūdzēties nav par ko :) Arī ekoveikalu kļūst arvien vairāk, tā ka virziens ir pareizais.
Rimi iniciatīvai pieeju tā mierīgi un vispārināti – nav jau nekas slikts cilvēkus mudināt interesēties par ēdienu un gatavošanu. Varbūt kādam tas būs pirmais solis pretim tam, lai sāktu vairāk laika pavadīt virtuvē, domāt par to, kur nopirkt labākas ēdiena sastāvdaļas un saprast, ka pašu gatavots ēdiens nelīdzinās nevienai lielveikala kulinārijā pirktai maltītei :)
Es Tev piekrītu, vienīgi… liekulīga dubultstandartu pieeja. Cilvēkiem, kas nekritiski izvēlas produktus, Rimi sūta ziņu, ka viņi gan rūpējas par veselīgu ēšanu, patiesībā kritiski pieejot produktu izvēlei, ir maz produkti, ko tur izvēlēties. Ja šī iniciatīva nāktu no ekoveikala, būtu patiesāk. Pavisam nesen Rimi gardi smaržoja siera cepumi ar sēkliņām (nevainīgs/veselīgs nosaukums), izlasot to sastāvu, es nevaru kaut ko tādu pirkt, bet tas tiek cepts Rimi kulinārijā. Cilvēkiem ir iedzīti aplami lielo ražotāju stereotipi par veselīgu pārtiku. Vajag tik papētīt 15 gadus vecus sieviešu žurnālus, kur dietologi reklamē margarīnu un tā pozitīvās īpašības, jogurtus ar samazinātu tauku saturu (cieti un ļoti daudz cukuru) utt. Daudzi cilvēki domā, ka tie ir veselīgi produkti. Man vēl ir jāpārliecinās, bet šķiet, ka esmu atklājusi uzticamu desu mājražotāju. Taču tādam ražotājam šobrīd ir pilnīgi neiespējami pārdot savu produkciju, jo desa ir sinonīms neēdamam produktam, bet īstenībā sojai, ādiņu emulsijai, cietei, mehāniski atdalītai vistas gaļai (maltiem vistu kauliem, ādai un skrimšļiem) nav jābūt desu sastāvā. Tā vienkārši ir slikta komercprakse. Nav jānīdē desas, ir jāmāk un jāgrib pagatavot labas desas, kas ir arī dārgas.
Būtu ļoti interesanti šādā pētījumā redzēt korelāciju starp vecumu, ienākumu līmeni ģimenē un veselīgas ēšanas paradumiem. Pieņemu, ka vientuļa mamma no Bolderājas, lai arī cik ļoti gribētu ēst veselīgi, izvēlēsies neveselīgo desu izstrādājumu, lai pabarotu savus bērnus, nevis iegādāsies brīvi audzētu vistu un dārzeņus ekoveikalā. Tāpat arī vidēja un vecāka gadagājuma cilvēks 40-50+, kam ģimenē ienākumu līmenis ir apmierinošs, bet kas visu mūžu ir ēdis sardeles, mednieku desas, krējuma mērces, visu pludinājis taukos utt., diezinvai mainīs savus ēšanas paradumus, lai arī cik aktīvi netiktu rīkotas šādas kampaņas.