Ja esi gardēdis un tevi interesē jauni iespaidi kulinārajā pasaulē, gandrīz pilnīgi droši varu apgalvot, ka noteikti esi dzirdējis par Ilzi un viņas blogu “Absolūts ēd”. Ārpus virtuālās pasaules Ilze ir mamma trijiem burvīgiem bērniem, kā arī saimnieko lauku mājās, bioloģiski audzējot zaļumus un dārzeņus, kas priecē tik daudzus no mums. Es pat vairs nevaru iedomāties, kā “pārlaistu” ziemu bez Ilzes un viņas vīra audzētajiem dīgstiem, tie ir vienkārši izcils vitamīnu un svaiguma avots mēnešos, kad veikalos nopērkamie dārzeņi un zaļumi ne vienmēr ir saprotamas izcelsmes.
Kopumā jāsaka, ka es varu tikai apskaust Ilzes enerģiju un dzīvesprieku – viņa paspēj ne tikai nenogurstoši darboties dārzā, vākt meža labumus, bet arī rakstīt blogus (jā, vairākus!), kā arī būt aktīva arī sociālajos tīklos. Lai nepietrūkst enerģijas arī turpmāk, jo “Absolūts ēd” blogā atrodamās ēdienu receptes ir unikālas ar to, ka ir ne tikai vienkāršas, bet arī to pamatā ir pašu audzēti dārzeņi un zaļumi. Ilze nebaidās izmantot arī neparastākas izejvielas un kombinēt tās jau ar ierastajiem produktiem, tā kā arī netradicionālu kombināciju un jaunu garšu meklētāji atrod kaut ko sev. Tāpat arī vegāni un svaigēdāji. Man ļoti patīk lasīt arī pavārgrāmatu apskatus un recenzijas.
Pati vienmēr lasu jaunās receptes un smeļos iedvesmu interesantām garšu kombinācijām. Jau ilgu laiku skatos uz svaigēdāju lazanjas recepti, kuru tik ļoti gribas izmēģināt, jo zinu, ka tā noteikti būs neaizmirstami laba.
Jaunumi Latvijas kulinārajos blogos 8.-14.augusts
Topi vesels – Mazās groziņu siera kūkas
Absolūts ēd – Cūku pupas ar bietēm
Vinotava – Ar dārzeņiem, malto gaļu un mocarellu pildīti patisoni
Bitītes blogs – Svaigā šokolādes kūka ar mellenēm un avenēm (Mans šīs nedēļas recepšu favorīts)
Ēd un sporto – Melleņu kēksiņi ar proteīnu
Ēd un sporto – Aprikožu siera kūka
Meklējot priekus – Tomātu un garšaugu salāti
Restorāns mājās – Tomātu zapte
Topi vesels – Šokolādes un lapu kāposta čipsi
Intervija ar Ilzi uno bloga “Absolūts ēd”
1. Kāda ir tava spilgtākā “ēdiena” atmiņa no bērnības?
Atceros vakariņas tumšos ziemas vakaros kopā ar vecvecākiem, ar kuriem uzaugu. Viņi bija neredzīgi, un es iespītējos un nedzēsu gaismu virtuvē, lai kopā ar viņiem paēstu tumsā. Tās ir pavisam cita sajūtas, kad tu paļaujies uz tausti un garšu. Tiesa, gatavot kā mana mamamma, gan es nemāku, sīpolu sakapāt ar aizvērtām acīm neņemos. Mēs, kuriem ir dota redze, vienkārši nemākam uzticēties savam ķermenim tāda mērā. Tagad biju arī uz vakariņām tumsā, ko Rīgā rīko restorāns Olive, Ģertrūdes 56 – iespēja ēst pilnīgā tumsā, un šīs sajūtas uzjundīja bērnības atmiņas.
2. Pirmā lieta, ko pagatavoji virtuvē?
Kurš tad to atceras…. Atceros pirmo ēdienu, kurā gatavoju ķirbi – zupu. Un savu pārsteigumu – cik tā garda. Es biju pārliecināta, ka ķirbi neēdu, un redz kā tas beigās viss ir pavērsies. Arī vīrs neēda ķirbi nemaz, un zupa bija pagrieziena punkts mums abiem. Pirmie soļi virtuvē noteikti bija palīdzēšana mammai, mamammai un omei.
3. Cilvēks, kuru apbrīno kulinārijas sfērā?
Konkrēts cilvēks uzreiz nenāk prātā, bet visvairāk apbrīnoju vegānos pavārus, viņu fantāzijas lidojumu, un domāju – no tiem mēs varētu mācīties visvairāk, jo tā gaļas un maizes, kūku ēšana šķiet mūsu kultūrā ir ieaudzināta, un brīžiem šķiet, ka šos produktus cilvēki ēd par daudz. Tas, kas ir jāmācās – ēst dārzeņus. Diemžēl ir nācies dzirdēt, ka dārzeņi ir garlaicīgi, un ka apnīk tos ēst… Lūk – paskatieties, ko tik vegāni nepagatavo no dārzeņiem. Ļoti iedvesmojoši. Lai gan pati neesmu vegāns, tomēr jāsaka 5 no 7 nedēļas dienām tāda esmu.
4. Tevis gatavots ēdiens, ar kuru lepojies visvairāk?
Ja tagad prasītu vīram, viņš teiktu, ka pastēte. :) Bet ja man pašai… laikam jau tas ķirbis. Ja es pagatavoju kādu ēdienu, kurā ir ķirbis, un diezgan jūtams, un to slavē pat zvērināti ķirbju nīdēji, tad gribas teju vai labsajūtā murrāt.
5. Tavs mīļākais priekšmets vai rīks virtuvē?
Dārzeņu nūdeļu gatavotājs. Tas gan virtuvē visjaunākais iemītnieks, bet perfekts! Nespēju vairs iztēloties dzīvi bez tā. Un blenderis protams – visām mērcēm, kokteiļiem. Kad man saplīsa blenderis un nācās dzīvot vairākas dienas bez, sapratu, ka bez blendera es dzīvot vienkārši nespēju, un mana radošā dzirksts vienkārši apdziest un es nespēju izdomāt, ko lai pagatavo ēst. Ne katru dienu tos izmantoju, bet virtuvē tiem ir jābūt darba kārtībā, jo mazums, pēkšņi kaut ko gatavojot mainu plānus, un vajag sablendēt.
6. Ekstravagantākā lieta tavos pārtikas krājumos?
16 veidu milti. Bet ja nopietni, nezinu. Man patīk nogaršot jaunas lietas, tagad, piemēram, pirmo reizi dzīve nopirku tofu sieru, vēl gan neesmu garšojusi, gudroju, kur un kā to izdarīt. Bet tas jau nav nekas ekstravagants.
7. Tava ideālā maltīte?
Katrā gadalaikā sava. Šobrīd tās ir cūku pupas daudz un dažādos veidos.
8. Slepenā recepšu sastāvdaļa?
Tāpēc jau tā ir slepena. :) Manuprāt, atslēga, lai ēdiens (tiesa, te es runāju par dārzeņiem, nevis kūkām un krēmiem) izdotos, ir uzticēšanās savām sajūtām un garšai. Nav universālas receptes, un receptei vispār kā tādai ir jākalpo ka iedvesmai, nevis kā paraugam.
9. Tavs kulinārais “guilty pleasure”?
Pirmais, kas man ienāca prātā – siermaize mežā. Maizi mēs mājās ēdam ļoti maz, pat neatceros, kad es būtu pēdējo reizi mājas apstākļos sviestmaizi ēdusi. Bet pagājušo vasaru paņēmām uz mežu līdzi maizi un sieru – mmm… garšoja labi. Mežā varbūt pat varētu desu ēst. Mājās gan pēc tam neko tādu nevarēju ieēst.. Jā… maize laikam ir šis “guilty pleasure”, iztēlojos fokaču ar rozmarīnu, vēl siltu un garšaugu sviestu… Pāris reizes gadā to ļoti, ļoti kārojas. Ikdienā gan ne.
10. Cik sen jau raksti savu blogu?
4 gadi ar astīti.
11. Vai blogs ir mainījis tavas attiecības ar ēdienu un kulināriju?
Laikam jau. Manas attiecības ar ēdienu vispirms mainīja ķirbis, kura dēļ arī pirms 6-7 gadiem sapratām – dārzeņi būs tas, ko audzēsim (te laikam jāiestarpina, ka mūsu ģimenes nodarbošanās ir dārzeņu audzēšana), jo ja man vajadzētu iepirkt tik daudz ķirbju, cik mēs pa sezonu apēdam…. Bankrots klāt. Savtīga nodarbošanās izvēle, ne? Nepieciešamība pēc bloga kā pēc kārtības radās pāris gadus vēlāk. Manas attiecības ar ēdienu kā tādas ir mainījušās, un varbūt drīzāk jāsaka – manas attiecības ar ēdienu ir izmainījušas blogu un tājā ietverto ziņu.
12. Kas blogošanā tevi saista visvairāk?
Atgriezeniskā saite. Protams, man jau māsas smej, ka es blogu rakstu sev, un daļēji tā arī ir, jo visas tās lapeles, kas sabāztas virtuves plauktos, ir haoss. Blogs – tas ir mans kosmoss. Mana kārtība. Ir reizes, kad gribu kaut ko pagatavot, tad nu meklēju nevis lapeli, kur tas pierakstīts, bet skatos blogā, kur piefiksēju, ko tieši un kā darīju. Blogs arī ir vieta, kur saglabāt ģimenes receptes.
Un vienmēr jau klātesoša ir klusa cerība, ka kādam noder kāda ideja. Kad sajūti atgriezenisko saiti, tad zini, ka kaut kāda jēga tam, ko dari, ir.
Atbildēt