Kā saplānot ēdienkarti nedēļai?

VĒSTURE. Kad dzīvoju viena, mājās ēdu tikai tādas ātrās lietas – pārsvarā tie bija salāti ar maizītēm. Bieži gatavoju savus 2 mīļājos salātus – grieķu un kapri. Tiem sastāvdaļas gandrīz vienmēr varēja atrast manā ledusskapī. Plus piena paka kafijas baltināšanai. Un ārpus ledusskapja bija arī pati kafija un cukurs. Tas bija mans iztikas minimums.

KĀPĒC PLĀNOT? Tagad situācija ir mainījusies. Īpaši, ja ģimenē ir bērns un abi pieaugušie strādā, tad maltīšu gatavošana mājās ir nedaudz jāieplāno iepriekš. Jo katru dienu ieiet veikalā gluži vienkārši nav ne laika (Beļģijā pārtikas veikalus slēdz plkst. 20.00, izņemot piektdienas, kad tie ir vaļā līdz 21.00), ne vēlēšanās. Turklāt plānošana atmaksājas ekonomiski.

KĀ UN KAD? es plānoju savus braucienus uz pārtikas veikalu? Pirmkārt – pašu plānošanas procesu padarot patīkamu :) Vislabprātāk sarakstu sastādu sestdienu rītos ar kafijas krūzi rokās. Ja ārā laiks labs – tad uz terases piesaulītē. Nedēļas laikā jau esmu savā galvā izdomājusi, ko gatavošu, tāpat arī esmu piefiksējusi pavārgrāmatu/žurnālu/video receptes, kuras gribu pamēģināt. Atliek vien izvēlēties. Saraksts sastāv no 2 daļām: Izejvielas & Ēdienkarte (ja nepierakstu ēdienkarti, tad ir gadījies, ka aizmirstu, ko esmu plānojusi gatavot).

AR KO? Nebūšu oriģināla – izmantoju datoru. Rakstu e-pastu, ko adresēju gan sev, gan vīram un tas vienmēr saucas ‘List & Menu’. Tādā veidā arī vēlāk e-pasta meklētājā vienkārši varu atrast iepriekšējo nedēļu vai mēnešu ēdienkartes un gatavotās receptes (protams, var ‘ietagot’ katru e-pastu, bet tam bieži esmu par slinku). Veikalā tiek no somas/kabatas izvilkts mobilais telefons un saraksts kā uz delnas e-pastā.

MANI PLĀNOŠANAS PRINCIPI UN IETEIKUMI:

1. CIK DAUDZ ĒDĪSIM jeb maltīšu daudzums – no sākuma noteikti jāizdomā, cik dienām uz priekšu produktus pirkt. Es nepērku vairāk kā 4 -5 dienām, jo vēlos gatavošanā izmantot svaigus produktus. Skatos konkrēto nedēļu un saskaitu ēdienreizes, ņemot vērā:

• vai konkrētajās dienās plānotas kādas ēdienreizes ārpus mājas (ciemos, restorānā)?
• vai ēdiens tiks ņemts līdzi uz darbu?
• vienā no dienām ēdienreizi neplānoju, jo tā parasti pati izkrīt (nevaru izskaidrot, bet tā gandrīz vienmēr notiek) – vai nu aizejot neplānotās vakariņās vai vienkārši pagavējot :) Turklāt es labprātāk vakariņās apēdu ātro omleti nekā metu ārā ēdienu ar notecējušu termiņu
• vai kādu vakaru būšu aizņemta un tāpēc iepriekšējā vakarā jāpagatavo ēdiens, ko var ēst arī uzsildot nākamās dienas vakariņās?

2. KO ĒDĪSIM jeb izmantojamie produkti. Svarīgi šādi aspekti:

• sezona – izmantoju to, kas pēc manas saprašanas ir konkrētās sezonas produkts; ziemā – saknes un pākšaugus, vasarā – zaļos dārzeņus, ogas un zaļumus;
• katra ģimenes locekļa gaume un vajadzības – t.sk. alerģijas un ‘es to nēedu’; vai nu jāpieskaņo konkrētā recepte vai jāgatavo ēdiens ‘divos katlos’, parasti izvēlos pirmo variantu! plus pārtika mājdzīvniekam – manā gadījumā kaķim;
• produktu daudzveidība – lai katru dienu vakariņās nebūtu tikai gaļa, bet kādu dienu arī zivis un vismaz reizi nedēļā – veģetārs ēdiens un vēl vienu reizi – zupa; apskatos, kas jau ir atrodams ledusskapī un domāju, kā tas iekļausies manos nākotnes kulinārajos plānos;
• ģimenes ēšanas principi – pēc iespējas cenšamies samazināt ‘slikto ogļhidrātu’ daudzumu uzturā, tāpēc maltīte parasti sastāv zivs/gaļa + salāti; reti kad kartupeļi un graudu produkti. Šāds ģimenes ēšanas gaumes aspekts, manuprāt, jāņem vērā un tam vajadzētu notikt dabiski! Otrs princips – neiegādāties pusfabrikātus un gatavus ‘mākslīgos’ produktus, piemēram, ar E piedevām pilnas salātu mērces, pudiņus, limonādes utt. Ir pierādījies, ka šāda veida produkti mūsmājās neizlietojas.
• uzkodas un deserti – šīs kategorijas ir riskantas, viegli iebraukt pārstrādāto produktu lauciņā. Tāpēc es vienmēr sarakstā lieku pozīciju ‘augļi’ un uz vietas veikalā skatos, kas ir pieejams. Desertu gatavošanu vai cepšanas darbus plānoju tikai vienu reizi nedēļā – brīvdienās. Pārējām nedēļas dienām nopērkam šokolādes tāfelīti un varbūt arī cepumu paciņu.
• sastāvdaļas, kam vienmēr jābūt plauktos – vienmēr skatos, lai mājās būtu ne vien cukurs un sāls, bet arī konservēti tomāti, kaperi, ķiploki, sīpoli, burkāni, laba olīveļļa, sviests un olas. Manā ‘ēdienu glabāšanas skapī’ gan vēl ir daudz viss kaut kas :) Sākot no dažādu veidu rīsiem, miltiem, pākšaugiem, miljons garšvielām, etiķiem utt. Mana vājība. Par to zin arī draugi, kas bieži vien dāvina ēdamlietas, ciemos nākdami, gan pārved suvenīru vietā no ceļojumiem. Tāpat darām mēs paši. Ar vīniem un alu ir līdzīgi – glabāšanai kalpo pagrabs. 

3. KO GATAVOT jeb recepšu izvēle – ir varianti, kā izvēlēties konkrētās receptes:

• sev jau zināmus un pazīstamus ēdienus, sen pārbaudītas vērtības;
• kaut ko jaunu un iepriekš nemēģinātu.

• iepriekš izdomāt, uz kuru veikalu doties – ja man ieplānots tirgus gājiens, tad zinu, kurus produktus pirkšu tirgū un tos lieku ‘tirgus sarakstā’; man patīk iepirkties jau pazīstamos veikalos, kur zinu produktu izvietojumu, jo nepatīk tāpat vien pa veikalu ‘pastaigāties’;
• produktus apvienot pa grupām – gaļas, piena produkti, konservi utt. Tad nebūs pa veikalu jāstaigā šurpu turpu;
• pirms veikala brauciena paņemt līdzi iepirkumu maisus vai kastes (mums ir plastmasas groziņi), domājot par videi saudzīgu saimniekošanu!
• mani mīļākie iepirkšanās laiki – kad citi vēl guļ vai jau atpūšas (agri no rīta vai vēl vakarā) un izmantoju self-scan sistēmu, lai nebūtu jāgaida rindā pie kases.

Fotogrāfijas: https://unsplash.com