Kad plānoju atvaļinājumu Latvijā uz februāra beigām, nebiju pārliecināta par savas izvēles pareizību. Februāris ir vispelēkākais, tumšākais gada laiks (vismaz manos priekšstatos), kad ziema jau it kā beigusies, pavasaris vēl nav sācies, cilvēki noguruši no gaismas trūkuma un tmldz.
Tagad, kad brīvdienas aizvadītas, varu droši teikt, ka arī puteņa dienās un atkušņu laikā, visu kārtīgi saplānojot, var baudīt neaizmirstamus mirkļus un sasmelties pozitīvo enerģiju. Jā, viss ir savādāk nekā vasarā, kad varam pavadīt veselu vakaru uz terases ar vīna glāzi rokā un pilnai laimei vairs neko nevajag, bet arī ziemai ir sava burvība. Balta un pūkaina.
Vakariņas viesnīcas restorānā ‘Kannas’
Kompliments no šefpavāra - galerts ar mārrutku mērces cepurīti
Anna’s Hotel (viesnīca atrodas aiz Siguldas, Nītaures pusē) pavadījām 2 dienas. Tās bija burvīgas divas dienas ar nesteidzīgu laika ritumu, nemanāmām rūpēm par viesu labsajūtu no personāla puses un atmosfēru, kas uzrunāja ar savu vienkāršību un pamatīgumu reizē. Un vēl dabas tuvums! Kupenas aiz loga, aizsalis ezers turpat blakus… Īsta Latvijas ziema.
Par ēdienu. Vakariņojām viesnīcas restorānā ‘Kannas’ un brokastojām turpat. Abas reizes pozitīvas sajūtas un pieredze kopumā. Atmosfēra – pieklusināta un mājīga, ēdiens – vienkāršas, saskaņotas garšas, tomēr katrā ēdienā kāda rozīnīte, kas to padara neparastu. Ļoti patika trauku un galda piederumu izvēle, nelieli akcenti interjerā, kas sasaucās ar detaļām numuriņu iekārtojumā! Vienīgā aizķeršanās vakariņu laikā bija ar vīniem – daudzi no vīnu kartē minētajiem nebija pieejami, par ko saņēmām atvainošanos un uzaicinājumu doties pie vīna skapja izvēlēties sev tīkamāko. Izvēlējāmies baltvīnu no pirms pāris gadiem apmeklētā Luāras ciemata Vouvrey, tas nepievīla. Bijām lēmuši par labu 3 ēdienu menu (14 LVL, atsevišķās ēdienu cenas norādītas zem fotogrāfijām), plus sākumā kompliments no šefpavāra.
Labākais: Kazas siera salātos mērce bija vienkārši dievīga. Otrajā ēdienā ļoti laba garšu harmonija. Trūkums: Deserta siera kūka nedaudz pievīla, trūka rozīnītes. Kopumā – restorānā piedzīvotais droši salīdzināms ar laba līmeņa galvaspilsētas restorānu, bet ar relaksētāku atmosfēru un sajūtu, ka patiesi esi brīvdienās un par tevi kāds neuzkrītoši rūpējas.
Kazas siers ar marinētu ķirbi, plāni grieztu gurķi, cidoniju sīrupu un olīveļļu (Ls 3.50)
Annu siera kūka ar zemeņu mērci (Ls 3.80)
Brokastis
Bufetes veidā pieejami gan siltie ēdieni (omlete, desiņas, bekons, pankūkas), gan uzkodas (sieri, dārzeņi, smalkmaizītes un svaiga maize utt.). Man ļoti patika tas, ka kafijas tasītes bija vismaz 3 dažādos izmēros un lielākā no tām bija mans mīļākais brokastu krūzes izmērs. Jā, starp citu, priecātos, ja arī numuriņos atrastos ierīces tējas/kafijas pagatavošanai, tā trūkumu ļoti izjutu pēc pastaigas pa Annu kupenām!
Brokastu bufete
Brokastu bufete
Rezumējums. Anna’s Hotel piedzīvotais (aizmirsu pateikt, ka spa apmeklējums šeit atrodoties, manuprāt, ir obligāts!) noteikti liks tur atgriezties vēl. Vasaras baudīšanai :)
Paldies par rakstu! Saimniekiem svarigi zināt viedokli. Siera kūkā tiks uzlabota :)
Mēs bijām Annas Hotelī pagājušajā gadā ap to laiku, kad viss mostas. Ēdiens bija lielisks, bet nedaudz gan kliboja apkalpošana – bija jāgaida oficiants, kad tas sapratīs, ka mēs vēlamies ieturēties, jo restorāns tajā laikā bija tukšs. Man gan nedaudz nepatika ceļš, pa kuru braucām toreiz uz viesnīcu, jo knapi atradām, kur ir nepieciešamie pagriezieni. Ja runā par baseinu, tad tas noteikti nebija nekas īpašs, jo baseina esamība vēl nenozīmē, ka viesnīca ir SPA, bet, tā kā neizmantojām iespēju izmēģināt procedūras, tad droši vien nebūšu objektīva…
Kopumā mums patika, bet gribējās vēl ko vairāk…
Ceļazīmju jautājums jau acīmredzot bija atrisināts – pat ar visām sniega kupenām ceļu atradām veiksmīgi, zīmes bija visos vajadzīgajos krustojumos. Par SPA – atzīstu, ka tiešām Latvijā ir vairāki ‘spa’, kas līdz galam nav šī vārda cienīgi. Annas Hotelī man spa likās atbilstoša viesnīcas mērogam – neliela, mājīga, bet ar visiem vajadzīgajiem ‘atribūtiem’ (baseins, rainshower, burbuļvanna, 2 veidu pirtis, atpūtas zona utt.). Vairāk vēlēties tiešām ir labi! – tas virza uz attīstību :)
Es biju pirms gada ziemas viducī, un jāsaka, ka laikam pārāk daudz gaidīju, jo sīkumos nācās vilties. Sakaitināja tas, ka aprakstos uzsvērta vietējā, sezonālā pārtika restorānā, bet tur sagaida garneles kokospienā. Ļoti garšīgas, protams, bet neatbilstība starp solījumiem un realitāti.
Vēl galīgi biju vīlusies par to, ka numuriņā nebija mazie šampūniņi un ziepītes – tas, kas parasti tādas klases viesnīcās, turklāt SPA, ir. Sīkumi, bet tomēr. Varu piekrist arī par tējas/kafijas ierīci numuriņā.
Man šķiet, ka mums jāspēj novērtēt tas, ka ir tādi drosmīgie cilvēki, kas laukos (tālu no Rīgas un lielākām pilsētām) nebaidās ieguldīt līdzekļus un noticēt, ka viss izdosies! Prieks, ka ir un būs kur arī aizvest viesus no ārzemēm, lai parādītu Latviju un atjaunotu vēstures mantojumu. Par trūkumiem – labi tādus piefiksēt un darīt zināmus, pēc tam būs tikai labāk :)
P.S. Mums ar šampūniem un ziepītēm viss bija kārtībā – turklāt tie bija labas kvalitātes!
Jā, mums arī bija šampūniņi un ziepītes.. varbūt bija aizmirsies ielikt? Jo mums numuriņš bija ļoti jauks!