Fotogrāfija no EcoCatering mājas lapas
EcoCatering
Man šķiet, ka EcoCatering vārds daudziem vairs komentārus neprasa. Arī es esmu daudz par viņiem un viņu darbošanos dzirdējusi un lasījusi. Tādēļ gandrīz vai kauns atzīties, ka, pat dzīvojot 10 minūšu attālumā no EcoCatering atrašanās vietas, joprojām nebiju tur paviesojusies!
Āķis lūpā jau bija sen – kopš brīža, kad Kalnciema ielas tirdziņā nobaudīju visgaršīgāko jelkad ēsto ķirbju zupu. Tagad bija nomainījies gadalaiks, vēdērs izskraidot Rīgu, attapos, ka pulkstens ir jau 17.00 pēcpusdienā un pusdienots joprojām nav. Ko darīt?
Vienkāršākais risinājums – doties uz Matīsa ielas 8, 2.stāvu. Mani dzina izsalkums, tāpēc nemaz neattapu, ka esmu ieradusies 2 stundas par vēlu! Durvis bija vaļā, devos iekšā. Smaržoja pēc mājās gatavota ēdiena jau trepju telpā. Ienākot iekšā mani sagaidīja mājīgs siltums un patīkama gaisotne. Mani izbrīnija citu pusdienotāju trūkums, bet pēc skaidrojuma par darba laiku, kas bija beidzies pirms 2 stundām, jautājumu vairs nebija. Meitene, ar kuru runājos, bija ļoti laipna un atsaucīga – aizskrēja uz virtuvi apjautāties, vai varēs vēl kaut ko atrast 2 izsalkušu mušu (mutu? :)) pabarošanai. Pēc tam, kad tiku pie pozitīvas atbildes, 10 minūtes pavadīju runājoties par kulināriju un cilvēku barošanu, un tad voila – mans sainītis bija gatavs. (Šis nu gan pilnīgi nav ieteikums doties uz EcoCateringu ārpus darba laika!, jo visi ir pelnījuši atpūsties pēc vairāku desmitu mutu pabarošanas ik dienas!)
Manas pusdienas - liellopa gaļas kotlete ar griķiem un brūkleņu mērci
EcoCatering strādā pēc principa – tiek sastādīta ēdienkarte nedēļai ar vienu starteri, vienu otro un vienu saldo katrā no nedēļas dienām. Par sevi EcoCatering raksta tā:
“Mēs piedāvājam ēdināšanu un izbraukuma banketus, lietojot ekoloģiski tīrus produktus. Tas ir ēdiens, gatavots ar mīlestību un izsmalcinātu pieskārienu. EcoCatering pārsvarā lieto sezonālus produktus, kurus vietējās zemnieku saimniecības audzējuši tieši mums. Mēs zinām, no kurienes mūsu produkti nākuši un kā tie ir gatavoti. Tādēļ šie produkti ir svaigāki, sulīgāki, garšīgāki un galu galā arī veselīgāki.”
Man tiešām paveicās, jo tiku pie 2 otrajiem (skat.fotogrāfiju) un 2 saldajiem (crème brûlée) – kopa samaksājot 7.00 LVL. Lieki piebilst, ka ēdiens patiešām bija svaigs un garšīgs! Apsolīju atgriezties šeit vēl, nākamreiz uz kādu no īpašajām vakariņām, kādas šeit pa laikam organizē šefpavārs Rihards Frīdenbergs Kalniņš, savā blogā ‘Pusdienas’ vienas no šādām vakariņām aprakstījusi Laura.
‘Skrīveru mājas saldējums’
Foto no Skrīveru saldējuma mājas lapas
Mana pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija. Bet arī Latvijā nedzīvodama, par Skrīveru Mājas aldējumu biju dzirdējusi daudz! Un vienmēr ir gribējies to pagaršot, jo tajos nav ķīmisku krāsvielu, piedevu un konservantu! Kad gan pagaršošanu vislabāk organizēt, ja ne dienā, kad aiz loga putina kā traks un zemi klāj kārtīga sniega kārta…. Uzvilku biezākos cimdus, ietinos šallē un devos uz Alberta ielu, kur nesen savu mājvietu Rīgā radis Skrīveru mājas saldējuma veikaliņš. Kā rakstīts mājas lapā – ‘saldējumam tagad arī sava māja Rīgā, Alberta ielā 1-3A! (klusajā centrā, ieeja no Antonijas ielas)’. Laikam jau labāk par pašiem saimniekiem mazo, mājīgo veikaliņu un tajā notiekošo neaprakstīšu:
“Tā ir tāda maģiska vieta, kur laiks liekas apstājas, kļūst nemanāms. Vienīgais atskaites punkts ir nesteidzīgi kūstošs saldējums mūsu acu priekšā. Skaistās bumbulīšu krāsas, mirdzošas mērcītes, dzintaru gabaliņi… – to skaistums ir relatīvs temperatūrai un ilgumam. Labākā iespēja ir ar šo skaistumu piesātināt sevi. Laiski un nesteidzīgi, pieskaroties līdz skudriņas pārskrien pār ādu. Mirklis ir notverams un atmiņā paliekošs. Laimīgi cilvēki!”
Manas sajūtas, ieejot siltajās un mājīgakās telpās, bija līdzīgas – pie pāris galdiņiem čaloja saldējuma baudītāji, mūs laipni sveicināja un aicināja iepazīties ar saldējumiem pie letes. Jāatzīst, ka saimniece ļoooti apetītelīgi stāstīja par katru no saldējumiem. Pie piektā jau viss bija sajucis un siekalām pilna mute…. Jau zināju, ka tukšām rokām no šīs vietas neaiziešu! Bija sarunāta lietišķa tikšanās, tāpēc saņēmām padomu, saldējumu ierakt sniegā, kamēr kārtojam lietas un tad neizkusušu nest mājās un baudīt! Atlika vien izvēlēties. Viegli sacīt, grūti izdarīt. Varu kļūdīties, bet baudīšanai tika piedāvāti kādi 20 saldējuma veidi – dažas jau pārbaudītas garšas un receptūras, dažas – tikai pirmo reizi izmēģinātas un neparastas. Mājas lapā atradu 42 dažādus saldējuma veidus un vēl 17 receptūras bez piena. Ja ir kādas šaubas vai vēlmes uz vietas var saldējumus nogaršot, lai pārliecinātos par savu izvēli.
Foto no Skrīveru saldējuma mājas lapas
Mēs baudījām šos:
- Satriecošs Ķirbju saldējums ar cidonijām
- Pacilājošs Biezpiena saldējums ar Fantastiskām Avenēm
- Saulains Smiltsērkšķu saldējums
- Samtaino melleņu un valdzinošo zemeņu saldējums
- Spēcinošs Medus saldējums
- Plus vēl izmēģinājām saldējumu bez olām, bet ar estragonu un zilo sieru.
Sarunā ar saimnieci arī sapratu, ka vasarā veikala darba laiks pagarināsies un arī tagad, ja ir apmeklētāji, neviens ārā dzīts pēc oficiālā darba laika beigām ārā netiek dzīts. Katrā ziņā domāju, ka, iestājoties siltākam laikam, šis Alberta ielas veikaliņš pilnīgi noteikti būs iekļauts katra kārumnieka caļa kartē!
Divi no mūsu trauciņiem - viens jau pazuda pirms fotografēšanas!
Eh…Skrīveru saldējums. Dzīvoju blakus Skrīveriem, bet tik reti sanāk to nobaudīt. Līdz šim vislabāk garšo rūgušpiena saldējums ar zilo sieru, tomātiņu un baziliku. Pie pārējiem saldējumiem jāpierod, jo ir izteikta svaigu olu garša..ar to vēl ta kā cenšos sadraudzēties :)