Manas mīļākās beļģu kūkas ‘Tartines de Francoise’
Augusts vienmēr man ir bijis pārmaiņu laiks – gatavošanās skolai, tad universitātei, pēc tam darba gaitām. 2012.gada augusts manā personiskajā vēsturē ieies kā gads, kurā pēc 8 gadu ilgas prombūtnes no Latvijas atkal atgriežos mājās. Un daru to ar prieku un pārliecību, ka tā ir vispareizākā izvēle! Ir gandarījuma sajūta par Briselē paveikto, ar cerību, ka tas kaut kādā veidā ir palīdzējis Latvijai. Kā arī skumjas, ka šis dzīves posms nu ir aiz muguras. Šeit paliek tuvi draugi, pierastas iestaigātās takas, mīļi kaimiņi un daudz daudz jauku atmiņu.
Bet tagad par priecīgo! Es nekad nebraucu mājās ‘no ārzemēm’ bez ciemakukuļa :) Šoreiz ciemakukuli vedīšu Lindas Virtuves lasītājiem, nu, labi – vienam no lasītājiem. 
Ciemakukulis: Leffe Ruby alus (0.75 l) pudele (garšos arī dāmām, kas ar alu ir uz ‘jūs’) un vienā no slavenākajām beļģu konditorejām ‘Dandoy’ gatavotā kūka.
Kā piedalīties: pie šī ieraksta komentāros, FaceBook lapā vai Twitterī (@LindasVirtuve) ieraksti 3 lietas, ko Tu visvairāk mīli Latvijā!
Kam vedīšu ciemakukuli: izvēlēšos ierakstu, kas man pašai vislabāk patiks :) Gardumu saņēmējs tiks paziņots/-a 10.augustā šeit, FB un Twitterī.
Uz tikšanos Latvijā!
Linda.
Latvijā es visvairāk mīlu:
1) ēdiens: rupjmaizi, īstus lauku piena produktus (biezpienu, krējumu, sviestu, pienu) un pļavas ziedu un ārstniecības augu tējas.
2) vietas: Cesvaine (lauku mājas) dēļ klusuma, miera, saules pielietiem parkiem un pils pašā kalna galiņā, dēļ omulīgās kūkotavas “Divi torņi” senajā staļļa ēkā, dēļ mākslinieku plenēriem un mīlestības, Rīgu dēļ pilnīga pretstata-nemitīgās rosības, enerģijas, baznīcu torņiem saulrietā, Daugavas, koncertiem Kalnciema kvartālā, zālītē sēdošiem parkie, dēļ vecpilsētas un kūkām mazās kafejnīcās 24/7
3) svētki : Līgo ar tautu tērpiem, vainagiem, lēkšanu pār ugunskuru kopā ar draugiem, siera siešnu un pīrāgu cepšanu. Ziemassvētkus dēļ baltā sniega(ja paveicas), klusumu un miera ostas sajūtas, malkojot karstvīnu ģimenes lokā pie kamīna, dēļ piparkūkām un dzejoļiem pie eglītes, kura ģimenes lokā meklēta mežā un izvēlēta 1 no simtiem.
Es mīlu Latviju dēļ valodas, dabas un tradīcijām.
Tā kā man ir ļooti izteikta oža, lieta nr. 1, ko es Latvijā dievinu, ir smarža – smarža, kad pavasarī atkūst zeme, vasaras karstā dienas vidus smarža, smarža, kad sākas rudens un saulainas ziemas dienas smarža..
Lieta nr. 2 – tikai nesen, sev par lielu atklājumu, sapratu, ka man ļoti patīk Latvijas rudens – tik bagāts visās nozīmēs..
Un lieta nr.3 – klusie Latvijas vakari.. vai tu esi pie jūras, pļavā, uz kalna vai Rīgas centrā, Latvijas vakaru miers ir tāds kā nekur citur.
Varētu jau vēl daudz rakstīt un rakstīt, bet ir sajūta, ka tāpat jau aizrāvos :D
Grūts uzdevums – nosaukt tikai 3 lietas, ko visvairāk mīlu Latvijā, jo to ir daudz vairāk par trim… Ok, labi būtu šīs: ziedošu ceriņu smarža, mellenes ar pienu un sienāžu sisināšana augusta novakarēs…
Latviju es mīlu vienkārši par to, ka tā ir mana Latvija. Es zinu, ka jebkurā gadījumā es šeit meklēšu iespēju dzīvot, strādāt, mīlēt un priecāties, lai kas arī notiktu. Pat ja man būtu jādodas prom, es zinu, ka es meklēšu ceļu atpakaļ.
Bet runājot par 3 lietām…
1. Es mīlu Latviju par to, ka šeit ir tik daudz iespēju attīstīties, tikai vajag atrast īsto jomu sev.
2. Es mīlu Latviju par to, ka šeit ir skaista daba, smarža, kāda ir tikai šeit, piederības sajūta tai utt.
3. Es mīlu Latviju par to, ka šeit ir manas mājas, mana tauta, mana valoda… viss mans, lai kāds tas arīdzan nebūtu.
Latvijas dabas delikātais skaistums, mierīgs un harmonisks.
Garša un smarža. Pavasaris, meža zemenes, jasmīni, siena pļava, rudens lapas – tās ir bērnības smaržas un garšas, kas dara tik laimīgu.
Mani tuvie cilvēki, kas rada drošības un prieka sajūtu.
Latvijā visvairāk mīlu tās daudzveidību (jā, banāli, bet visi četri gadalaiki; reģionālais iedalījums – dažas lielpilsētas, mazpilsētas, ciemati, viensētas, kurām arī piemīt vienreizēja burvība), dabiskumu ( neskartās un vairāk vai mazāk cilvēka skartās, bet joprojām unikālās teritorijas) un pašus cilvēkus – uzskatu, ka man ar līdzcilvēkiem ir ļoti paveicies, jo viņiem mīļākais ēdiens ir nevis otrs latvietis, bet gan manis ceptie aveņu keksiņi :) Ja arī man kād apsvērumu dēļ nāktos pamest Latviju, tad esmu pilnīgi droša, ka tas ir tikai uz kādu laiku, jo pārāk spēcīgi man pietrūktu visa iepriekšminētā.
Mans trīnieks laikam būtu tāds:
1) latvieša draudzības dziļumu un patiesumu (jā, nezvanīs tev katru dienu kā turks vai brazīlis, bet, kad ļoti vajadzēs, vienmēr būs blakus)
2) cilvēku spēja priecāties par mazām, vienkāršām lietām
3) baltās, smalkās smiltis pie jūras
1) mīlu dabu un to ko tā mums sniedz: svaigs gaiss, veselīgi augi un tējas, tīrs avota ūdens, vitamīniem bagāti augļi, ogas un dārzeņi.
2) mīlu vecpilsētas..katra mazā pilsētiņa, celtne un ieliņa ar savu stāstu un raksturu..
3) mīlu seno latviešu virtuvi: rupjmaize, graudu putras un biezpiens… nekur citur pasaulē nebūs tik sātīgs un veselīgs ēdiens kā pie mums!
– Katru reizi atgriežoties no brauciena uz ārzemēm, atceros un dziļi ieelpoju LV smaržu. It īpaši vasaras laikā un neRīgā tā ir tik spēcīga un stiprinoša. Gribas atvērt muti un elpot dziļi. Kaut kas līdzīgs Jāņu naktij un ugunskuram, un arī smaržīgai vasaras naktij.
– nedaudz no praktiskās daļas – patīk, ka nav lielu sastrēgumu. Nevaru iedomāties Maskavas vai citas LIELpilsētas ielās.
– Latviešu valodai ir sava telpa un savs gars. Patīk, kā tā skan un patīk LV akcents. Reizēm ejot pa ielu un dzirdot, ka kāds runā angliski/franciski/norvēģiski Tu sāc domāt – vai tas cilvēks nav latvietis??!?? valodai ir sava skaņa un man tā liekas vislabāk apzīmējama ar vārdu ‘mīļa’. Latviešu valodas skaņa un rakstība man liekas mīļuma iemiesojums :)
Sveika, Linda!
Trīs lietas, kuras Tu vari paspēt piedzīvot vēl AUGUSTĀ un TIKAI Latvijā ir:
1) Piedzīvojums pie ezera kopā ar draugiem, programmā ir nakšņošana teltī + vēžu keršana, zupa uz ugunskura;
2) Sēņošana mūsu skaistajos mežos un rezultātā vakarā ir greznas vakariņas ar jaunajiem kartupelīšiem, biezpienu un gaileņu vai baraviku mērcīti;
3) Must have ir saulriets pie Baltijas jūras kopā ar atspirdzinošu peldi :)
Welcome home! :)
Beznosacījumu mīlestību ir grūti aprakstīt, un tomērpar mīlestību vēl un vēl atgādina:
1. Mežs pēc lietus- gaiss, smaržas un putnu balsis
2.Veļas mazgāšana metāla vanniņā lauku mājas pagalmā
3.Biezpiens un rupjmaize ar dārzā norautu loku buntīti…
1) latviešus – cilvēkus, kuri nekad nebūs vienkārši “neitrāli”. Latvieši visi kā viens ir ar tādu mazu defektiņu, nepareizību. Protams, ka arī latvieši ir jauki, sirsnīgi, politiski korekti, bet tas, ka katrā latvietī mīt kāda nepareizība ir tas, kas man šo tautu patiešām liek sajust kā savu!
2) latviešu trakumu – ir tik skaisti redzēt, ka pat latviešu vecākā gadagājuma pārstāvji vēl ir ar savu trakumu, mirdzumu acīs un neizskaidrojamu enerģiju – pieredze, apmeklējot 4 kāzas visa jūlija garumā, kur pieredzēts, ka līgavas omīte un opītis lec polku kopā ar jaunajiem visiem un iet pa pliko peldēties jūrā 6 no rīta!
3) ēdienu. ja visur Eiropā lielākā modes lieta un zināma statusa simbols ir fakts, ka izvēlies BIO pārtiku, tad saviem ārzemju draugiem, atbraukušiem mani apciemot Latvijā, nevaru vien beigt skandināt – “Latvijā tāda lieta kā BIO kustība attīstās palēnām. Jo gandrīz viss, ko es jums dodu ēst, ķīmiju savā mūžā vēl nav redzējis.” Pēc atgriešanās mājās pēc savas prombūtnes tirgus gurķīšus graužu bez apstājas.
Mana Latvija man saistās ar IESPĒJU allaž, lai cik tāls un krāšņs bijis prombūšanas laiks, vieta un iemesls, atgriezties MĀJĀS – tur tālajā, bet man tik mīļajā lauku mājā, kur maizes krāsns mani aicina atcerēties bērnības laiku, kad kopā ar mammu cepām baltmaizi, smaržīgus ābolu pīrāgus un biezpienmaizes, MĀJA – kurai dīķī blakus ik gadu perinās pīļu pāris un dažreiz ir tik daudz darba jāizdara, lai tās apkārtne būtu cienīga…un varētu satikt ežus augusta biezajā miglā, kas bērniem atnes miedziņu..
Mana Latvija ir Dziesmu svētkos – kad mēs visi dziedam ” Pūt vējiņi” un zinām, ka ” …pats par savu naudu dzēru, pats precēju līgaviņu..” ir tas kods, kas liek manai sirdij pukstēt skaļāk un pacelt galvu lepnumā par MUMS!
Manā Latvijā mana pati lielākā vērtība ir mani vecāki, kuri mīlējuši un mīl šo Zemi, atdevuši savu dzīvi daudzu daudziem skolniekiem, kas tagad nes Latvijas vārdu Pasaulē.Es esmu pateicīga viņiem par to, ka man devuši tās vērtības, kas mani allaž atšķirs no jebkura pasaulē – jo manī ieaudzināts latviskums..
Tāda ir MANA LATVIJA…