Pēdējā laikā daudz runāts par ģenētiski modificēto pārtiku, dzirdēti daudzi pretrunīgi, galvenokārt negatīvi viedokļi. Noliekot pie malas mūsdienu gēnu inženieru veikumu, jāatzīst, ka arī pati Dabas māte savām rokām ir radījusi dažu labu īpatni ēdamlietu pasaulē!
Mana ziņkārība ik pa laikam liek man pagaršot ko nebijušu… Šodien iepērkoties, augļu stendā pamanīju kaut ko ļoti interesantu – oranžu ovālveida plaukstas lieluma veidojumu ar asām lielām adatām. Izpētīju caurspīdīgo kastīti, kurā tas bija iepakots un uzzināju, ka veidojumu sauc kivano (kiwano). Pirku nost un stiepu mājās :)
Pēc tam, kad kivano fotografēdama jau pāris reizes biju sadūrusi uz tā pamatīgajām adatām pirkstus, veicu ‘zinātnisko pētījumu’, lai uzzinātu ko vairāk par šo oranžo īpatni.
Kā to sauc?
Dažādās pasaules daļās to sauc dažādos vārdos – Āfrikas adatainais gurķis, adatainā melone, želejmelone, angļu tomāts, melano, kivano.
No kurienes tas cēlies?
Kivano pieder meloņu, ķirbju un gurķu dzimtai. Cēlies Centrālāfrikā, bet to audzē visā pasaulē, īpaši – Jaunzēlandē un Kalifornijā. Tieši Jaunzēlandes audzētāji nosaukumu Kiwano ir reģistrējuši kā savu preču zīmi. Jāpiebilst, ka manis nopirktais auglis bija nācis no Portugāles – tas nozīmē, ka arī Eiropa ir pieprasījums pēc eksotikas!
Ko ar to dara?
Ēd, protams! :) Un ēd visādās gatavības stadijā – zaļu, puszaļu un gatavu. Var izmantot ēdienu dekorēšanai (izgrebtā kivano pilda citu ēdienu), var pārgriezt uz pusēm un ar karoti izēst mīkstumu. Ja vēlas, pirms ēšanas var uzbērt cukuru vai sāli. Tiek teikts arī, ka kivano var pievienot zupām, mērcēm, augļu salātiem un dipiem.
Kā tas garšo?
Grūti pateikt uzreiz….. Manuprāt, kivano garšo kā gurķa, citrona un melones krustojums. Ja godīgi – garša nepārsteidz, jo nav unikāla! Es teiktu – paskābs gurķis. Tā kā lielākā daļa kivano vēl stāv virtuvē, tad jāizdomā, ko ar to pasākšu… Bet mēģiniet arī jūs! – ja tas arī nekļūs par jūsu mīļāko augli, būsiet pagaršojuši kaut ko interesantu :)
Atbildēt