Kādas ir jūsu asociācijas, ja kāds piemin Beļģiju? ….. Brisele un Eiropas Savienība, birokrātija un valstu vadītāju samiti… Bet ja runājam par gastronomisko pusi? – vafeles, šokolāde un, protams, protams, ALUS :)
Jau rakstot par Ziemassvētkiem Briseles ielās, pieminēju beļģu alu. Bet tas noteikti ir pelnījis atsevišķu rakstu. Pati alu dzeru tikai lielos slāpju brīžos vasarā, tāpēc par šo tēmu lūdzu uzrakstīt vienu aizrautīgu alus mīļotāju mūsu ģimenē – savu vīru! Viņš sevi dēvē par beer geek un interesējas par šo tēmu jau vairākus gadus. Mums mājās ir gan alus pagrabs, gan tematam veltītā literatūra. Briest projekts par paštaisīta alus brūvēšanu. Bet ko nu tur gari runāt. Lūk, īsais ievads Beļģijas alus pasaulē!
Katru gadu es un 5 tuvi draugi ieplānojam vienu nedēļu, kas pilnībā tiek veltīta Beļģijas neaptveramā alus klāsta pētīšanai. Viss aizsākās ar interesi papētīt slavenos Trappistu alus – tas ir alus, kas tiek brūvēt klosteros stingrā mūku uzraudzībā. Kopā šādi klosteri ir tikai septiņi. Sākumā 2008.gadā apmeklējām tos sešus, kas atrodas Beļģijā, pie reizes izmantojot izdevību iegriezties arī dažās vietējās mikro alus brūvētavās. Šis ceļojums man atvēra acis uz lielo alu dažādību un radīja vēlmi mūsu izpētes darbu turpināt. Daži no mūsu brauciena biedriem tagad jau ir paši pievērušies alus brūvēšanai mājas apstākļos! Ir pārsteidzoši redzēt, kādas variācijas var iegūt, kombinējot 4 vienkāršas izejvielas – iesalu, apiņus, raugu un ūdeni.
- Cantillon-Iris – 100% tīrs (unblended) Lambiks, kura rūgšanas laiks ir 5 gadi. Lambiks nozīmē to, ka raugs dabiskā veidā tiek piesaistīts no gaisa, tādēļ arī ir nepieciešams tik daudz laika tā norūgšanai. Tas rezultātā nav tik stiprs pēc grādiem (4-5%), bet tajā dominē skābie toņi. Cantillon ir ļoti īpašs alus un tas ir iemīļots alus pazinēju vidū.
- Jandrain-Jandrenouille – IV – salīdzinoši jauns alus, bet brūvēts pēc senām ‘saison’ tradīcijām (saison nozīmē ‘gadalaiks, sezona’ franciski). To vislabāk ir baudīt kā atspirdzinošu dzērienu karstā vasaras dienā. Saison alus parasti ir 5-7% grādus stiprs un to brūvē, neizmantojot nekādus papildus garšas pastiprinātājus vai cukuru, galvenais mērķis – interesentas garšas attīstīšana dzērienā.
- Westvleteren – 12 (stiprums 12%*)- viens no trapistu aliem, kuru daudzi pazinēji uzskata par labāko alu pasaulē, un es tam zināmā mērā piekrītu. Lai gan man šķiet, ka šis alus ir nedaudz par saldu, ja to dzer ‘svaigu’ un tas sasniedz savu labāko potenciālu pēc 2-5 alus pagrabā pavadītiem gadiem. Jā, jūs izlasījāt pareizi – arī alu var noturēt un tas ar gadiem kļūst vērtīgāks (tas gan neattiecas uz visām alus šķirnēm!).
- Struise Brouweers – Black Albert – šis ir ļoti tumšs beļģu Karaliskais Stout, kurā atradīsies anīsa, šokolādes un apiņu notis. Ja jūs esat tumšā Ginesa cienītājs, tad šīs alus jums noteikti ies pie sirds!
Visi minētie alus veidi ir ļoti atšķirīgi. Saprotu, ka tie Latvijā veikalā tā vienkārši nav nopērkami. Tomēr ja jums rodas izdevība beļģu alu pagaršot, noteikti šo izdevību izmantojiet! Esmu Latvijas veikalu plauktos manījis Leffe un pāris citus plaša patēriņa alus, kas nebūt nav slikts sākums, lai spertu pirmos soļus īpaši brūvēto alu pasaulē. Ja šis apraksts un uzskaitījums jums šķiet pārāk detalizēts, neuztraucieties :) – pat valstī ar vairāk kā 125 alus darītavām mani pa laikam pārsteidz tas, cik maz paši beļģi dzer šos craft beers, to vietā izvēloties Carlsberg vai ko tamlīdzīgu.
Protams vissi gydri nodirst savējo alu, lai tik izsceltu ārzemju alus uras…..
Nekā nebija “Valmiermuižas Tumšais alus” Recepte Nr. 3 pārsit ļoti daudz ko eiropā! Lūk tā!
Jā, mani arī pārsteidz, cik gan dumi ir tie beļģi! “plaša patēriņa” ali, aka “Grimbergen”, “Hoegaarden”, “Leffe”, “Chimay”, “Westmalle”, visus neatceros – iegadoties Beļģijā, ierodos veikalā, un paņemu no katras zortes pa vienam iespēju robežās, tā jau ir gana garšīgi – spēj tik priecāties un ar neizpratni vērot tos tūristus, kas malko “Stella artois” (manuprāt – Cēsu alus ekvivalents), un vietējos, kas pērk “Heineken”, “Becks” utml surogātus.
Jā – un vēl sieviešu alus – “Bellevue kriek” vienbrīd skaitījās “sassy” dzēriens. Es labāk ieteiktu Beļģijā nogaršot “Pecheresse”.
Jā, katram sava gaume :) Par laimi vai par nelaimi. Laikam jau tikai izglītojoties un turot prātu atvērtu var paplašināt savus ‘garšas apvāršņus’ un izkāpt ārpus pierastā un uzreiz saprotamā. Tāpēc arī rakstu par neparastajiem aliem – lai aicinātu pamēģināt kaut ko jaunu! Super, ka Tu spēji izmantot savu atrašanos Beļģijā, lai iepazītu plašo beļģu alus ‘arsenālu’ :) Piekrītu Taviem spriedumiem. Lai veicas ar arvien jaunu garšu atklāšanu bezgalīgajā alus pasaulē :)