Tūlīt sāksies nedēļas nogale, kurā Latvijā sākšoties vasara! Gribas tam ticēt, vai ne? Klāt arī piektdiena un, kā iepriekš rakstīju, piektdienas “Lindas Virtuvē” būs ciemiņu dienas. Aicināšu ciemos citus kulināro blogu autorus un kaislīgus gardēžus un jautāšu viņiem par lietām, kas interesē mani pašu un, cerams, arī jūs.
Turpmāk piektdienās veidošu arī Latvijas kulinārajos blogos publicēto recepšu apkopojumu – jā, katru nedēļu mūsu virtuvēs top daudz jaunu ēdienu un tiek izmēģinātas interesantas receptes, par kurām var virtuvāli varam uzzināt arī mēs. (Vēl visus blogus neesmu apzinājusi savā listē, process notiek – dodiet ziņu, ja ir kāds iekļaujams interneta resurss!)
Trešā bloga ieraksta daļa būs veltīta manis pašas iedvesmas avotiem virtuālajā vidē – par lietām, kuras esmu lasījusi vai skatījusies un kuras pašai ir šķitušas interestas. Tie būs pārsvarā angliski rakstošie ārvalstu portāli un blogeri – protams, es nevaru izsekot visiem, bet cenšos paņemt no lielās informācijas gūzmas to, kas man pašai šķiet aizraujošs un izmēģināšanas vērts! Ceru, ka noderēs arī jums. (Šonedēļ trešā ieraksta daļa izpaliks dēļ dažiem objektīviem iemesliem.)
Ciemos: bloga “Kikas Virtuve” autore Kristīne
Pirmā viešņa manā virtuālajā virtuvē ir Kristīne – viņas blogs “Kikas virtuve” pastāv jau 3 gadus un ir viens no Latvijā visvairāk lasītajiem un mīlētajiem interneta resursiem gardēžiem. Kristīne ir vienmēr smaidīga un pozitīva, viņas otrs lielākais hobijs ir dziedāšana. Mēs kopā jau kādu brīdi briestam vienam kopīgam projektam – kad būsim nobriedušas, pastāstīsim par to arī jums! Ieraksta nobeigumā publicēšu Kristīnes lielāko lepnumu – mājās gatavotās tortes “Cielaviņa” recepti. Paldies Tev, Kristīne, ka piekriti atbildēt un maniem jautājumiem un atļāvi ielūkoties bloga aizkulisēs :)
1. Kāda ir tava spilgtākā kulinārā atmiņa no bērnības?
Tādas ir vairākas. Katru gadu gaidīju savu dzimšanas dienu, kura ir jūlija vidū, lai tradicionāli mielotos ar mammas gatavoto zemeņu torti. Atceros, kad mūsu ģimene dzīvoja Pļavniekos pirmajā stāvā, kādā siltā, saulainā dienā mēs ar vecāko brāli sēdējām un spēlējāmies uz segas zālītē zem mūsu balkona un mamma virtuvē cepa pončikus jeb žagariņus. Kad pončiki bija gatavi, mamma tos ielika mūsu spēļu spainītī, pie spainīša rokturīša piesēja striķīti un spainīti ar visiem pončikiem nolaida lejā pie mums. Pončiki toreiz garšoja vienkārši burvīgi, un tagad vienmēr man asociējas ar šo bērnības epizodi.:)
2.Pirmā lieta, ko pagatavoji virtuvē?
Visticamāk tā varētu būt parastā ātrā biskvīta ābolkūka un pašvārīts kakao.
3. Cilvēks, kuru apbrīno kulinārijas sfērā?
Tādi ir vairāki. No latviešiem visvairāk apbrīnoju Mārtiņu Sirmo un Māri Jansonu, kuri ir ne tikai talantīgi un prasmīgi šefpavāri, bet satikti dzīvē – ļoti vienkārši, patīkami, ar humoru apveltīti cilvēki, tādi “savējie” džeki. No ārzemniekiem – Džeimijs Olivers (Jamie Oliver), patīk viņa radošā pieeja, vienkāršība un atraktivitāte, viņš spēj iedvesmot arī tad, kad galva ir tukša no idejām.
4. Tevis gatavots ēdiens, ar kuru lepojies visvairāk?
Pajautāju meitai, viņa saka – torte “Cielaviņa”. Laikam tā arī ir:) Lepojos, ka beidzot esmu iemācījusies gatavot kārtainās biskvīta tortes ar krēmu.
5. Tavs mīļākais priekšmets vai rīks virtuvē?
Šķiet, ka mikseris un cepeškrāsns, jo bez tiem būtu grūti pagatavot kūku:)
6. Ekstravagantākā lieta tavos pārtikas krājumos?
Safrāns no Ēģiptes, dāvināts no diriģenta Jāņa Ozola un saulē kaltēti sālīti tomāti, vesti no Itālijas.
7. Tava ideālā maltīte?
Tajā noteikti būtu salāti ar svaigo vai cieto sieru, garšaugi, jaunie kartupeļi, grilēta gaļa, meža sēnes, saldajā siera kūka vai mājās gatavots saldējums.
8. Slepenā recepšu sastāvdaļa?
Man patīk saldajiem ēdieniem (kūkām un cepumiem) pievienot šķipsniņu sāls un vaniļas cukuru.
9. Tavs kulinārais “guilty pleasure”?
No veikala produktiem – šovasar esmu atkarīga no Latvijā ražotā “Nu fruit” mango smūtija saldējuma, no pašgatavotajiem gardumiem – siera kūka vai šokolādes keksiņi.
10. Cik sen jau raksti savu blogu?
3.augustā būs 3 gadi:)
11. Vai blogs ir mainījis tavas attiecības ar ēdienu un kulināriju?
Noteikti! Vairāk pievēršu uzmanību detaļām, kā arī ēdienu noformējumam, vairāk piedomāju pie produktu variācijām un savā starpā kombinējamām sastāvdaļām. Pievēršu uzmanību fotogrāfēšanas rakursam un bildes kvalitātei. Kopš esmu blogere, ēdienu vairāk uztveru kā baudu, ne kā “degvielu”. Lielākā daļa bloga recepšu ir vienkāršas, nu gribu pievērsties arī sarežģītāku ēdienu pagatavošanai, lai būtu ko piedāvāt lasītājiem. Cenšos piedāvāt receptes ar aktuāliem produktiem atbilstoši sezonai.
12. Kas blogošanā tevi saista visvairāk?
Blogs ir kā mana garšu baudu dienasgrāmata, kurā dalos ar citiem savos iespaidos par garšu izjūtām pavisam jaunās vai arī vecajās labajās bērnības receptēs. Ar bloga palīdzību gribu pastāstīt cilvēkiem, ka ir vērts pamēģināt gatavot mājās pat tad, ja šķiet, ka tur nekas nevar sanākt. Ir interesanti domāt un meklēt atbildes uz dažādiem blogā uzdotajiem jautājumiem zem receptēm. Visvairāk iepriecina tādu cilvēku komentāri, kurus esmu iedvesmojusi un iedrošinājusi gatavot pirmo reizi mūžā, kā arī tie, kuriem izdevies atjaunot bērnības atmiņas, un iepriecināt savus mīļos ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Mani pārņem siltas sajūtas, lasot sajūsmas pilnos komentārus, kā mamma iepriecinājusi bērnus ar savas bērnības gardumiem, kā sieva pārsteigusi savu vīru jubilejā, kā lasītāja iepriecinājusi savus radus un draugus dzimšanas dienā ar pašgatavotu kūku:) Tas dod stimulu strādāt pie sava bloga vēl vairāk. Tā kā ēdienu gatavošanu esmu apguvusi pašmācības ceļā, mana pieredze ir dažāda, bet es to ne pret ko nemainītu. Viens no maniem moto ir no multfilmas “Ratatuille” – “Ikviens var būt pavārs!”, otrs “Galvenais ir izaicinājums, ēšana paliek otrajā plānā”.:)
Jaunumi Latvijas blogos
Absolūds ēd – Jauno kartupelīšu čipsi
meklējot priekus – Vistas filejas koteles
meklējot priekus – Vaniļas auzu putra ar avenēm
Absolūts ēd – Šokolādes krēms
GatavoZa – Spinātu un garšaugu pasta
Omītes receptes – Kartupeļi rīvmaizē
manas (i)dejas – Biešu lapu salāti
Ņam Ņam-Šmak Šmak – Grilēta maize
Ņam Ņam-Šmak Šmak – Seleriju krēmzupa ar zilo sieru
Vinotava – Mājās cepta čabata
Vinotava – Stir fry ar šitaki, sniega zirņiem un mini kukurūzu
Vidusjūras virtuve – Salāti ar koriandru (kinzu)
Tējtasīte – Zemeņu siera kūka
Tortes “Cielaviņa” recepte
Sastāvdaļas:
Bezē biskvītam:
415g pūdercukura
6 olu baltumi
75g miltu
270g zemesriekstu
Krēmam:
6 olu dzeltenumi
40g cukura
60g ūdens
400g mīksta īstā sviesta (es izmantoju Maxima favorit īsto sviestu 82%)
4 ēd.k. kakao pulvera
100g nevārīta kondensētā piena (man bija papildus 150g, kopā 250g)
50g ruma (man nebija)
Dekorēšanai:
200g šokolādes (man bija Karūna tumšā)
100ml saldā krējuma
130g grauzdētu un sasmalcinātu zemesriekstu
1 pac. jeb 180g saberztu šokolādes cepumu (man bija Selgas šokolādes cepumi)
Pagatavošana:
1.Gatavo bezē biskvīta mīklu
Riekstus sasmalcina virtuves kombainā un apgrauzdē uz sausas pannas ik pa brīdim apmaisot, ieliek bļodiņā atdzesēties.
Olu baltumus atdala no dzeltenumiem. Dzeltenumus ieliek mazā bļodiņā, pārklāj ar pārtikas plēvi un ieliek ledusskapī.
Olu baltumus liek tīrā lielā bļodā un saputo biezās, baltās putās. Turpinot putot olbaltumiem pamazām pa trešdaļai ber klāt pūdercukuru. Pēc tam ar karoti iecilā izsijātus miltus un apgrauzdētos riekstus.
2. Cep bezē biskvītu
Cepeškrāsni sakarsē līdz 160 grādiem (ar ventilatoru jeb konvekciju). Uz cepampapīra uzzīmē trīs 26cm lielus apļus, papildus uzzīmē par 2cm lielāku apli. Apļus var izgriezt, bet es atstāju negrieztus. Biskvīta masu sadala trīs daļās un katru daļu liek pa vidu uzzīmētajam aplim. Tad ar nazi masu vienmērīgi izlīdzina atbilstoši uzzīmētajam aplim. Cepeškrāsns temperatūru samazina uz 110 grādiem. Vienu ripu liek kaltēties cepeškrāsnī 1 stundu. To pašu atkārto ar diviem pārējiem apļiem. Visas trīs ripas atstāj pa nakti kaltēties izslēgtā cepeškrāsnī.
3.Gatavo krēmu
Jau gatavošanas dienas rītā no ledusskapja izņem un istabas temperatūrā atlaidina sviestu. Katliņā ielej ūdeni, ieber cukuru un savāra sīrupu (es vārīju tik ilgi, kamēr cukurs izkusa). No ledusskapja izņem olu dzeltenumus un sāk tos putot pielejot un pieputojot karsto sīrupu. Tad pamazām pievieno mīksto sviestu un izsijātu kakao pulveri, turpina putošanu. Pakāpeniski pieputo arī kondensēto pienu (man krēms likās par rūgtu, jo kakao pulveri liku ar kaudzi, tāpēc kondensēto pienu liku kopā 250g). Krēmu atdzesē.
4.Gatavo krēmu dekorēšanai
Ūdens peldē karsē saldo krējumu, tajā izšķīdina sadrupinātu šokolādi. Masa sanāk pabieza, bet līstoša, noliek atdzesēties.
5. Kārto kūku
Cepumus saberž vai sasmalcina virtuves kombainā un sajauc ar 2 ēd.k. grauzdētu un sasmalcinātu zemesriekstu. Pārējos zemesriekstus atstāj virsas rotāšanai.
Ņem vienu bezē ripu un uzliek uz cepampapīra, kurš uzlikts uz lielās cepešpannas. Ripai vienmērīgi pārsmērē ~1/3 krēma, tad liek virsū otru bezē ripu un to arī pārsmērē ar ~1/3 krēma. Tad liek virsū trešo bezē ripu un tās virsmu un maliņas pārsmērē ar atlikušo krēmu (es vēl nedaudz krēmu atstāju rotāšanai).
Kūkai pa virsu pārlej atdzesēto šokolādes masu un ar nazi izlīdzina pa visu kūku un tās malām.
Kūku uzmanīgi paņem kreisajā rokā un ar labo roku tās malas vienmērīgi iesmērē vai nober ar saberzto cepumu un riekstu masu (apmēram kā dara šajā video 1.23 minūtē). Virsu nober ar riekstiem un rotā ar atliktā krēma rozītēm. Torti liek ledusskapī savilkties.
Rezumē:
Vislabāk torti ēst trešajā vai ceturtajā dienā, jo tad tā ir vislabāk savilkusies.
Zemesriekstus nopirku 400g iepakojumā, no kuriem 270g izgāja ripām, bet atlikušie 130g (no kuriem 2 ēd.k. cepumiem) dekorēšanai. Bezē ripas cepu piektdien vakarā, krēmu taisīju sestdien vakarā un tad arī veidoju pašu torti. Ēdām svētdien pēcpusdienā un pirmdien, tad torte garšoja vēl labāk un bezē kārtas griežot, nejuka tik ļoti ārā kā iepriekšējā dienā. Torte sanāk liela un vidēji augsta, tā kā pietiek kārtīgām ģimenes svinībām. Vienīgā nesaprašanās un atkāpšanās no receptes man bija ar kondensētā piena daudzumu, jo tikai pieliekot 250g piena, krēma saldums bija pietiekams, bet ne šķebinošs, bet to vajag likt klāt pamazām un garšot, tad katrs atradīs sev atbilstošo piena daudzumu. Ar greznošanu arī man vēl jāpiešaujas, jo vēl nav tik daudz pieredzes, šī ir tikai otrā torte manā mūžā, ņemiet par labu kā ir:)
Tagad par pašu torti: torte izdevās perfekta!!! Uzreiz pateikšu, ka pati neesmu īsta Cielaviņas fane, jo manis pēc tur varētu būt viens pats šokolādes krēms, kurš man tortē vienmēr liekas par maz, bet šī torte izraisīja vispārējas ovācijas vecāku vidū, kuri gan ir īsteni Cielaviņas fani! Viņi teica, ka šī torte ir daudz garšīgāka par pirkto un ka ja no pirktās viņiem šķebinot, tad šai krēma saldums un daudzums ir tieši laikā (un to pašu teica arī mammas kolēģe, kurai mamma aizveda gabaliņu nogaršot). Vīram arī garšoja. Arī māsai un brālim aizsūtīju gabaliņu, visi bija sajūsmā:) Un garša tik tiešām praktiski identiska pirktajai Cielaviņai, tikai vēl labāka! Šāda izmēra torti bija vieglāk sagriezt nekā pirkto, kura parasti izjūk pa maziem gabaliņiem, jo sevišķi ceturtajā dienā. Pavasarī, kad vecākiem būs jubilejas, būs jācep vēl:)
Atbildēt