Kā var ceļot, neatstājot savas pilsētas robežas, un, iespējams, pat ne savas mājvietas slieksni? Pareizi! – gatavojot un baudot citas valsts virtuvi un tai raksturīgos ēdienus. Laikā, kad ikdienā mielojamies ar suši un kebabiem, dažreiz piemirstas tas, ka mūsu pašu kaimiņzemēs ir tik daudz ēdienu, kuri ir sezonāli, gatavoti no mūsu platuma grādos augošiem produktiem un pārsteidz ar savu vienkāršumu un sātīgumu.
Pagājušajā nedēļā man bija tas prieks un gods piedalīties vakariņās “EAT POLAND”, ko organizēja Polijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Polijas kulināro žurnālu “USTA”. Tās laikā baudījām šīs valsts tradicionālos ēdienus mūsdienīgā interpretācijā. Vakars bija patīkamu kulināro pārsteigumus pilns.
Piedāvāju ielūkoties šefpavāra Michał Gniłka gatavotajās vakariņās piecās kārtās. Un uzzināt nedaudz vairāk par to, kas jauns un interesants notiek Polijas kulinārijas dzīvē. Īpašas pieminēšanas vērts bija galda klājums – poļu floristi to bija rotājuši ar Latvijas rudens ziedu kompozīcijām un trauki bija speciāli šim notikumam veidoti un fantastiski skaisti.
Tagad atliek vien vēlēties kaut Rīga kļūtu par vienu nacionālās virtuves restorānu bagātāka – mūsu gardēži noteiksti spētu to novērtēt!
Kāpēc vērts iepazīt Polijas mūsdienu virtuvi?
1.fakts – 246 restorāni, kuru iekļauti prestižajā “Gault et Millau” izdevumā
2.fakts – 5000 kulinārie blogi
3.fakts – 600 dažādi ikgadējie gardēžu pasākumi
4.fakts – 20 dažādi kulinārie maršruti visā Polijas teritorijā
5.fakts – 37 produkti, kuri iekļauti ģeogrāfiski aizsargājamo vai izcelsmes aizsargājamo tradicionālo produktu sarakstā, ko veido Eiropas Komisija (Latvijā Eiropas Komisijas garantētās tradicionālās īpatnības sertifikātu saņēmis tikai viens produkts – sklandrausis).
6.fakts – Polija ir lielākais ābolu audzētājs Eiropas Savienībā
7.fakts – pirmo Michelin zvaigzni saņēma “Atelier Amaro” restorāns Varšavā.
Polijas mūsdienu virtuves vakariņas fotogrāfijās
paipalu olas / melnā auzu sakne / bekons / skābenes
kalnu aitu skiers / sarkanais kāposts / griķi
svaiga biešu sula / skābināta biešu sula / kūpināts kefīrs / valrieksti
menca / rudens dārzeņi
priežu-medus saldējums / skābais ābols / lavanda
Patiesībā 90.gadu tūristu šausmas Polijā ir jāaizmirst. Tā tāpat kā Latvija ir pārsteidzoši mainījusies un Varšava ir kļuvusi par kulināri fantastiski bagātu pilsētu. Kā patriote gribēju aizrādīt, ka Eiropas Komisija ir reģistrējusi jau trīs ģeogrāfiski aizsargājamus produktus no Latvijas. Bez jau minētajiem sklandraušiem, arī salinātu rudzu rupjmaizi un Carnikavas nēģus, bet divi produkti – Jāņu siers un Latvijas lielie pelēkie zirņi ir izskatīšanas stadijā.
Piekrītu Tev – Varšava tagad noteikti ir manu kulināro ceļamērķu sarakstā! Paldies par jaunāko informāciju par PGI produktiem no Latvijas.
Produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, cilmes vietu nosaukumiem un garantētām tradicionālām īpatnībām varu ieteikt Eiropas Komisijas DOOR datubāzi (http://ec.europa.eu/agriculture/quality/door/list.html), kur info tiek operatīvi atjaunota un tajā ir arī ērtas meklēšanas iespējas. Turklāt katrai reģistrācijai ir pievienots dokuments (oficiālā publikācija) ar produkta aprakstu. Šo datubāzi esmu iecienījusi pirms ceļojumiem, lai laikus saplānotu, kuri produkti jānodegustē vai jānopērk kā gardi suvenīri.