Veselīgas pārtikas jautājums arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā – gan caur plašsaziņas līdzekļiem, gan veikalu vidē arvien lielāks uzsvars tiek likts uz to, lai ikdienas produkti nodrošinātu ne vien nepieciešamās kalorijas mūsu organismu funkcionēšanai, bet lai apēstie produkti būtu vajadzīgo uzturvielu pilni. Bet kā ir patiesībā – cik naski esam izmantot esošās zināšanas praksē? Kā iegādājamies produktus un kā tos izmantojam? Cik liela nozīmē mūsu ikdienā ir maltīšu gatavošanai? Un galu galā – kas un kā pagatavots nonāk uz mūsu šķīvja? Pasaules līderis mājsaimniecības ierīču un profesionālo ierīču ražošanā “Electrolux”* ir veicis pētījumu Latvijas iedzīvotāju vidū, aicinot viņus atbildēt uz vairākiem interesantiem jautājumiem.
Pārskatot pētījuma rezultātus, mani pārsteidza vairākas no apkopotajām atbildēm – tas, ka gandrīz visi iepērkamies ik pārdienas. Interesanti būtu uzzināt, kādēļ tā? Veikals tuvu mājām un “vienmēr” atvērts? Vai nezinu, ko rīt gribēšu gatavot vakariņās. Vai arī negribas plānot vairākas dienas uz priekšu. Variantu ir daudz, katram savs. Bet skaidrs ir viens – iepārkamies salīdzinoši spontāni.
Produktu grupas – bieži vien, kavējot laiku lielveikalu rindā pie kases, mēdzu ieskatīties citu rindā stāvētāji iepirkumu groziņos, tas ir interesanti! Pētu, kādi produkti izvēlēti, ko no tā varētu pagatavot utt. Pēc personiskajiem novērojumiem diezgan daudz groziņos redzami pusfabrikāti un našķi. Pārsteigums no aptaujas – tikai 20% no visiem iegādātajiem produktiem sastāda augļi un dārzeņi! Mūsmājās tā noteikti būs vismaz puse, ja ne vairāk. Vienkārši tā ir iegājies. Piena produktus un olas mūsu ģimenē arī patērējam diezgan daudz, bet tos pērkam pārsvarā no sava zemnieka.
Cik ilgi mēs savās ikdienas gaitās pavadām pie plīts? Vai esam aizrautīgi ēst gatavotāji vai arī vienkārši izpildām pienākumu pret savu vēderu? Rezultāti rāda, ka 34% gatavo relaksējoties vai meditējot (13%). Priecājos, ka lielākā daļa ēdienu nevis pērk gatavu un uzsilda vai vispār negatavo, bet gan tomēr savu maltīti pagatavo mājās.
Interesanti dati iegūti par produktu pagatavošanas veidiem – pārsvarā visu vāram (40%) vai ēdam svaigu (24%). Par veselīgāko veidu, kā pagatavot pārtikas produktu, gandrīz vienbalsīgi atzīta tvaicēšana, bet praksē tā tiek izmantota gauži maz (4%).
Daudzi no iepriekš minētajiem jautājumiem ir saistīti ar vienu svarīgu faktoru – maltīšu plānošanu. Savā dzīvē esmu izgājusi cauri dažādiem periodiem: gan skrupulozai plānošanai un produktu saraksta stādīšanai, gan pilnīgam ‘freestyle’ un – abas pieejas strādā. Bet katrai no tām ir savi trūkumi un priekšrocības. Par kuriem savas pieredzes aspektā labprāt pastāstītu arī jums. Tādēļ šobrīd strādāju pie vairākiem rakstiem par ēdienreižu plānošanu, produktu iegādi un radošu, racionālu izmantošanu. Vai ir kādi aspekti, par kuriem vēlaties lai uzrakstu sīkāk? Vai ir neatbildēti jautājumi vai pieredze, ar ko vēlaties dalīties? Domāju, ka kopā varēsim saprast, kura pieejam dažādos apstākļos strādā vislabāk. Jo mūsu visu mērķis (vismaz tā pieņemu) ir garšīgi un veselīgi paēst, tērējot tam pēc iespējas mazāk laika un finanšu resursus.
- Cik bieži Jūs iegādājaties pārtikas produktus?
- Katru dienu – 26%
- Vairākas reizes nedēļā – 60%
- Reizi nedēļā – 9%
- Ik pēc divām nedēļām – 1%
- Reizi mēnesī – 0%
- To manā vietā dara kāds cits – 2%
- Grūti pateikt – 2%
2. Kuras produktu grupas ir Jūsu iepirkumu grozā?
- Piena produkti, olas – 28%
- Gaļa – 22%
- Dārzeņi un augļi – 20%
- Pākšaugi, graudaugu produkti (makaroni, maize, rīsi, pupiņas u.c.) – 18%
3. Jūsuprāt, kas ir veselīgākie veidi, kā pagatavot pārtikas produktus?
- Tvaicēt – 79%
- Vārīt – 42%
- Cept cepeškrāsnī – 20%
- Grilēt – 10%
- Cept uz pannas – 6%
4. Kā Jūs gatavojat iegādātos pārtikas produktus?
- Vāru – 40%
- Ēdu svaigu – 24%
- Cepu uz pannas – 20%
- Gatavoju cepeškrāsnī – 7%
- Tvaicēju – 4%
5. Cik laika dienā vidēji Jūs veltāt ēst gatavošanai?
- Pērku visu gatavu, tikai uzsildu – 1%
- Cenšos ikdienā visu paveikt operatīvi – 31%
- Es relaksējos, gatavojot ēdienu – 34%
- Ēdiena gatavošana ir mana meditācija – 13%
- Es gatavoju tikai brīvdienās – 13%
- Negatavoju – 8%
6. Vai un kādu iemeslu dēļ Jūs mēdzat izmest pārtiku?
- Izmetu, ja produkts ir acīmredzami sācis bojāties – 68%
- Izmetu, ja pārtikai ir beidzies derīguma termiņš – 44%
- Izmetu, ja negaršo nopirktais produkts – 27%
- Izmetu, ja ir sabojāts iepakojums, kaut arī pats produkts būtu vesels – 10%
- Nemēdzu izmest pārtiku – 15%
„Electrolux” ir pasaules līderis mājsaimniecības ierīču un profesionālo ierīču ražošanā. Tā produktus ik gadu iegādājas vairāk nekā 40 miljoni pircēju 150 valstīs. „Electrolux” fokusējas uz inovatīvu produktu ražošanu, īpašu vērību pievēršot pārdomātam dizainam, pamatojoties uz patērētāju prasībām, lai tos novērtētu gan cilvēki savās mājās, gan profesionāļi – darbavietās. „Electrolux” produktu klāstā ietilpst ledusskapji, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mašīnas, plītis, kondicionieri un mazā sadzīves tehnika, piemēram, putekļu sūcēji, kas tiek pārdoti ar tādām iecienītām preču zīmēm kā „Electrolux”, „AEG”, „Eureka” un „Frigidaire”. 2012. gadā „Electrolux” ieņēmumi bija 12,79 miljardi eiro un uzņēmumā strādāja 61 000 darbinieku.
Titulfotogrāfija: Flickr, Michael Stern, CC licence.
Sveiki, Linda,
man būtu interesanti uzzināt vai ir kādi knifiņi plānojot nedēļas ēdienkarti ģimenei, kā to vieglāk un vienkāršāk paveikt? Jau vairākas reizes esmu par to aizdomājusies, bet vienmēr kaut kā atlieku, jo šķiet nu šausmīgi sarežģīti :) Droši vien tas tādēļ, ka esmu redzējusi kā ēdienkarti sastāda profesionāļi, skaitot visus parametrus (kalorijas, olbaltumvielas, ogļhidrātus utml. “zvērus” :) ) un kontrolējot receptes, porcijas un pagatavošanas veidus, bet man noteikti pietiktu ar padomu +- sabalansētas ēdienkartes plānošanas vadlīnijām :) Paldies!
Sabalansēta ēdienkarte – ļoti interesants temats. Jo noteikti jāņem vērā individuālās vēlmes un vajadzības. Pamatā visam: vecā labā uztura piramīda. Esmu plānojusi detalizētāk pastāstīt par to, kā izvēlos, ko gatavot (receptes), kā plānoju maltītes, kā un kur ģimenē iepārkamies. Principi laika gaitā ir izkristalizējušies un varbūt mana pieredze noderēs arī citiem. Plus būs mazs saraksts ar veselīgām, bet ātri sagatavojamām receptēm, kas atkal un atkal atgriežas mūsu ģimenes ēdienkartē.
Super, tas viss varētu būt noderīgi, tādēļ ar nepacietību gaidīšu rakstu :)
Aptaujas atbilžu variantos norādīti tikai populārākie ēdiena pagatavošanas veidi. Tāda klasiska tvaicēšana nav populāra arī manā virtuvē, taču bieži izmantoju citas līdzīgas, bet ne mazāk veselīgas metodes – produktu gatavošanu ietītu cepampapīrā (en papillote), kad produkts gatavojas tvaikos un savā sulā, kas arī ir veselīgs pagatavošanas veids. Vēl viens manis iecienīts veids ir cepšana jūras sāls garozā, kad līdzīgi kā cepampapīrā ietītie produkti, netiek cepti klasiskā veidā, proti, netiek izmantotas taukvielas. Ērts produktu pagatavošanas veids ir cepšana cepammaisā, arī tad var izvairīties no pārmērīgas taukvielu izmantošanas un spēcīgas sacepšanas.
Bieža iepirkšanās ne vienmēr ir saistīta ar plānošanas trūkumu. Bieži neiepērkos veikalos, bet gan tirgū, zemnieku tirdziņos vai tieši no zemniekiem, un tas saistīts ar produktu derīguma termiņu. Divas reizes nedēļā gatavoju zivis vai jūras produktus, lietoju svaigpienu, svaigos sierus. Ēdienos daudz izmantoju svaigus zaļumus, salātus, vasarā – ogas, pumpurus, ziedus un sēnes. Tie visi ir produkti, kas nav ilgi uzglabājami.
Es arī izmantoju visas Tevis nosauktās metodes – katrai receptei un noskaņojumam savu :) Un visi gana veselīgi un palīdz saglabāt produktu garšas.
Bieža iepirkšanās saistīta ar daudzām lietām, piekrītu. Negribēju paust kritisku nostāju, vienkārši diezgan daudz pēdējā laikā esmu dzirdējusi no apkārtējiem vēlmi samazināt veikalā pavadīto laiku dienas “sastrēgumstundās”. Tā kā man pašai ļoti patīk iepirkt produktus, it īpaši tirgū un tirdziņos, tad man tā ir sava veida izklaide, bet ne visiem ir laika resursi šādam “hobijam”. Ja negribas iet uz veikalu, pastāv arī vietējo zemnieku produktu piegādes sertvisi, kas joporjām nav gana populāri, bet ceru, ka ar laiku ieiesies kā viens no iepirkšanās veidiem. Svaigi produkti, protams, vislabākie!
Mēģināju ieskicēt pētījuma problemātiskās vietas. Saprotu, ka aptaujas atbildes nepieciešams kaut kā sistematizēt, bet man nebūtu īsti, ko atbildēt, jo klasiski netvaicēju, bet gatavošana pergamentā, sāls garozā vai cepammaisā, vai sautēšana tažīnā nav ne vārīšana, ne cepšana. Tvaicēšana nebūt nav vienīgā veselīgā produktu apstrādes metode, ja šis pētījums bija orientēts, lai pārliecinātos, ka Latvijā gatavo neveselīgi. Tāpat nav skaidrs, kā analizēti dati par zupu vārīšanu, jo zupu var pagatavot tikai vārot, un zupas nebūt nav neveselīgas. Līdzīgi arī putras. Uzskatu, ka lielā problēma ir visu produktu pārvārīšana līdz tie ir izjukuši un sāk sadalīties. Man nav nekādu ilūziju, ka cilvēki Latvijā daudz laiku velta kvalitatīvu produktu iegādei un veselīgas maltītes gatavošanai. Un man piemīt tieši tāds pats niķis kā Tev, īsināt laiku rindā pie kases, ielūkojoties citu iepirkuma groziņos, un pusfabrikāti vai iepriekš sagatavoti/apstrādāti vai konservēti produkti tiek pirkti ļoti daudz, tieši tāpat kā neveselīgi un apšaubāma sastāva produkti. Es Tev pilnībā piekrītu par bezjēdzīgi regulāro došanos uz lielveikaliem. Man tā biežāk ir profesionāla nepieciešamība, daudz retāk praktiska vajadzība. Lai cik dīvaini tas skan, man tur nav ko pirkt. Ir specializētie veikali, kuros iepērkos, bet aizvien retāk lielveikali.
Godīgas atbildes uz jautājumiem par ikdienas gatavošanas paradumiem, manuprāt, ir īsts mīnu lauks. Sievietei skaļi pateikt pašai sev, ka es ikdienā pērku ēdienu lielveikala kulinārijā, un mājās to uzsildu… varētu būt samērā pagrūti, jo ir jābūt taču saimnieciskai un jārūpējas par ģimeni, tā vajag un pieklājas.
Patiesā aina par gatavošanu mājās drīzāk atklātos no AC Nielsen vai lielveikalu datiem par gatavo salātu, sviestmaižu, pankūku, saldēto ēdienu (pelmeņi u.tml.) pārdošanas rādītāju dinamiku, t.i., objektīviem rādītājiem par to, kas tiešām nokļūst pircēju reālajos groziņos.
Un atbildes variants uz 5. jautājumu “Cik laika dienā vidēji jūs veltāt ēst gatavošanai” – “es relaksējos gatavojot/ jūtos kā meditācijā” – tiešām, Electrolux? Vai relaksācija ir garāka par meditāciju? :) Cik minūtes ilgst relaksācija un cik – meditācija? Kas ir “operatīvi” šajā kontekstā?
Kas tika aptaujāti – sievietes, vīrieši, sadalījums pa vecuma grupām? Cik kopā respondentu? Vai rezultāti atšķiras šādos griezumos?
Paša Electrolux lapā nekādas atsauces uz šādu pētījumu neatradu, līdz ar to, visi mani iespaidi balstīti uz to, kā Jūs, Linda, atreferējat šo pētījumu. Pētījuma ideja viennozīmīgi apsveicama, bet ja visi rezultāti ir šie – tad sasniegumi ir vāji un īsti neko par vidējo Latvijas iedzīvotāju nestāsta. Ja nu vienīgi par tvaicēšanu ir skaidri redzams, kā vārdi no darbiem atšķiras.
Zane, piekrītu Jums, ka cilvēka dabā ir censties (un dažreiz arī izlikties) būt labākam nekā patiesībā esam – t.sk. attiecībā par to, ko ēdam un kā gatavojam. Atceros, pagājušajā gadā Rimi veica aptauju un tur parādījās, ka 70 % pircēju iegādājas pusfabrikātus. Lūk, atšķirība starp vēlamo un esošo.
Papildus datus par pētījumu varu nosūtīt (demogrāfiju, dažādus griezumus), ja atsūtīsiet savu e-pasta adresi uz linda@lindasvirtuve.velumi.site. Šajā rakstā vēlējos ieskicēt kopējo situāciju, detaļas neanalizējot.
ETA: hei, atvēru jauno “Pie Galda” – un tur ir reklāmas projekts par maizes cepšanu cepeškrāsnī ar tvaicēšanas funkciju. Tad jau arī pētījums, rādās, būs bijis, lai radītu “darba teorētisko pamatojumu” šim.
Nekomentējot tvaicēšanas funkciju cepeškrāsnī, maizes cepšanā mitrums visbiežāk nāk par labu. Mājas cepeškrāsnī to itin labi var nodrošināt panna vai bļoda ar ūdeni.