Čarlstona izcilais pulled pork burgeris
Pašā vasaras viducī Salacgrīva no skaistas piejūras pilsētas kļūst teju par visas Latvijas pulsējošu un dzīvesprieka pilnu sirdi – mūzika, svaigs gaiss, ūdens tuvums, vasaras brīvības elpa un saule, kas lutina, to visu pilnu krūti baudīja šī gada Positivus apmeklētāji. Jā, un šoreiz visu foršo lietu sarakstā noteikti ir jāmin ēdiens! Festivālu apmeklēju pirmo reizi, tādēļ nevarēšu sniegt vērtējumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, bet savos iespaidos un vērtējumā padalīšos gan.
Tas, ko kulinārajā ziņā piedāvās festivāls, nebija nekāds noslēpums – pirms tam jau bija zināmi visi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri baros un lutinās izsalkušos melomānus. Ir skaidrs, ka ēdiena ziņā pēdējā laikā esam kļuvuši gan prasīgāki, gan izvēlīgāki. Un tas ir labi! Gan restorāniem un kafejnīcām ir vieta izaugsmei un arī piedāvājums kļūst daudzveidīgāks.
Mārtiņa Rītiņa un Slow Food Riga “fish and chips”
Grauzdētavas “Rocket Bean” simpātiskais stends
Tendence, kas mani visvairāk iepriecina – mēs kā patērētāji pievēršam vairāk uzmanību izmantotajiem produktiem un ēdiena veselīgumam. To varēja vērot arī Positivus! Ļoti liels prieks bija par to, ka ceļu līdz Salacgrīvai bija mērojuši arī Slow Food Riga, Čārlstons un grauzdētava Rocket Bean. Mārtiņš Rītiņš gatavoja izcilas kvalitātes zivi ar kartupeļiem, kuru varēja papildināt ar bio kečupu, Rocket Bean pavāri uz oriģināla grila cepa Jaunzēlandes steiku. Turpat varēja sevi “sapurināt” ar tasi svaigi grauzdētas Ekvadoras kafijas. Jā, teju pie visiem ēdiena stendiem bija jāpagaida rindā, bet tas jau nav īsti nekāds trūkums, jo steiga šajās dienās nav sabiedrotais. Pati nobaudīju gan fish&chips, gan Čarlstona “pulled pork” burgeri. Abi bija izcili, īpaši burgeris – sulīgs un aromātisks. Bravo arī Čarstona komandai, kuri strādāja kā mazs, labi ieeļļots mehānisms, turklāt ar smaidu uz lūpām, to pašu varu teikt arī par Rocket Bean puišiem. Šis viss kopā ir pierādījums – zinot visus izaicinājumus, ar ko jāsaskaras ēdinātājiem šāda veida pasākumos, mēs kā apmeklētāji tapām lutināti! Ar svaigu un labi pagatavotu ēdienu.
Protams, protams – augstāk minētie restorāni un kafejnīcas nebija vienīgie Positivus “Food Court” zonu dalībnieki. Tiem, kuri mīl karbonādi ar kartupeļiem un skābu gurķi – arī viņiem bija plaša izvēle un rindas pie bistro tipa ēdiena stendiem dažbrīd bija iespaidīgas. Katram savs! Man atmiņā palikusi skaistā Lido zemeņu kūka, kuru gan nepagaršoju, jo vēders nav bezizmēra.
Par sevi varu teikt – svaigais gaiss darīja savu un jau pēc dažām stundām kopš ierašanās izsalkums lika sevi manīt. Un tas, ko patiešām gribējās, bija t.s. “comfort food”. Lai pabaro, lai sasilda – par veselīgumu un kalorijām padomās citu dienu! Turklāt festivāla dienā nostaigāju teju 10 kilometrus, kas ir visai aktīva diena. Arī apkārt redzēju, ka cilvēki izdara līdzīgas izvēles – picas, burgeri, kebabi, pikantas zupas un pankūkas gāja uz “urrā”. Ap pusnakti manas un dzīvesbiedra izvēles sāka dalīties: es pārgāju uz svaigi spiestu sulu dzeršanu, viņš – uz kafijas sniegto uzmundrinājumu. Jā, sulu, kokteiļu un veselīgu uzkodu netrūka, tās varēja izvēlēties plašā klāstā atsevišķā “food court” daļā.
Par apkalpošanu – neizplūstot garās runās, viss bija kā parasti Latvijā: gan dzīvesprieka un kūsājošas enerģijas pilni cilvēki, gan tādi, kuri nemaz nepūlējās pasmaidīt, ieraugot apmeklētāju. Visu cieņu par enerģiju, spēku un pacietību tiem, kuri to izturēja, piepildot Positivus apmeklētāju vēderus vairākas reizes dienā. Cilvēciski saprotu arī tos, kam enerģijas rezerves jau otrajā dienā bija izsīkušas, bet paradoksāli – tieši vietās ar vislielāko noslodzi darbojās vissmaidīgākie apkalpotāji, kuri pat spēja pajokot un atcerēties no galvas “entos” pasūtījumus arī laikā ap pusnakti.
Priecēja fakts, ka uz Salacgrīvu bija atbraukuši arī mūsu kaimiņi – igauņi un lietuvieši. Īpaši liela piekrišana bija leišu picu “food truck” (picas patiešām izskatījās un smaržoja labi) un igauņu “Piparmunt” simpātiskajam vagoniņam.
Cerības nākamajam gadam? Ieraudzīt kādas mazās latviešu alus darītavas un – vēl vairāk kvalitatīva “comfort food”, kā arī kādus interesantus nacionālo virtuvju piedāvājumus. Positivus varētu kalpot par labu pamatu “ēdienvāģu” kultūras attīstībai Latvijā, kas ir krietni atpalikusi no pārējās pasaules – jo mūsu vēderiem patīk.
Uz tikšanos nākamgad!
Atbildēt