Arvien vairāk mūsu informācijas telpā ienāk ziņas par to, cik veselīgi ir fermentēti produkti. Bet ko īsti nozīmē fermentācija un kāpēc šis process ir tik vērtīgs? Un galu galā – ko no tā iegūst mūsu organisms? Par visu pēc kārtas.
Vēsturiski fermentēšanas metode radās, jo mūsus senčiem vajadzēja atrast veidu, kā saglabāt svaigus produktus garajai un aukstajai ziemai. Fermentēšanas jeb skābēšanas procesā tādi mikroorganismi kā baktērijas, raugi un sēnītes pārvērš dabiskās sastāvdaļas – cukurus un cieti – alkoholā un skābēs. Piemēram – cietes un cukurus, kas atrodami dārzeņos un augļos, fermentēšanas process pārvērš pienskābē, kura darbojas kā dabisks konservants. Šīs process tāpat izmaina arī produkta sākotnējo garšu uz spēcīgāku un skābāku. Tādēļ bieži fermentēšanu dēvē par “skābēšanu”.
Mūsu gremošanas traktu apdzīvo viens triljons baktēriju, kopā sverot nepilnus 2 kilogramus! Kāpēc ir būtiski par šīm baktērijām rūpēties? Jo tās atbild par gremošanu un uzturvielu uzsūkšanos, tāpat arī šīm baktērijām ir nozīmīga loma mūsu imūnsistēmas optimālā funkcionēšanā. Turklāt nav tā, ka visas baktērijas ir labās, nebūt ne. Savu darbu veic arī “sliktās baktērijas” un ir svarīgi, lai abas būtu līdzsvarā. Ja tā nav, mēs sākam sūdzēties par “vēdera problēmām”, piemēram, vēdera pūšanos.
Kas izjauc dabīgo zarnu trakta līdzsvaru? Pāris vārdos – mūsdienu dzīvesveids un ēšanas paradumi ar lielu cukura un pārstrādātās pārtikas īpatsvaru. Arvien vairāk arī zinātnieki runā par to, ka zarnu mikroflora ietekmē arī mūsu noskaņojumu un arī garīgo veselību t.sk. arī nopietnas diagnozes, kā Alcheimera slimība un bipolārie traucējumi. Piemēram, 95% t.s. “laimes hormona” serotonīna rodas nevis smadzenēs, bet gan tieši zarnu traktā, un tikai atlikušie 5% – smadzenēs.
Ja vēlies uzlabot savu fizisko labsajūtu, tev nav jādodas uz aptieku, kā varētu domāt, bet gan uz pārtikas veikalu! Jo ir dabisks veids, kā vairot labās baktērijas gremošanas traktā – uzturā lietot fermentētus produktus. Ja tev ir tuvas Āzijas garšas, iesaku izmēģināt “kimči” – Korejas nacionālo ēdienu, kurš ieguvis popularitāti nu jau visā pasaulē. “Kimči” tiek gatavots no Ķīnas kāposta lapām, tās dabīgi fermentējot. Pikantumam tiek pievienoti sarkanie čili pipari, kuri kombinācijā ar pienskābi rada interesantu “umami” garšu.
Kā kimči iekļaut ikdienas ēdienkartē? Atbilde uz šo jautājumu ir gluži vienkārša – kā tev pašam tīk! Tā kā ieteicams skābētus produktus lietot ik dienas, tad nebaidies eksperimentēt un salikt kopā dažādus produktus, kuri viens otru papildina. Bieži vien es savas maltītes gatavoju kā “Budas bļodu” – pēdējā laikā pasaulē popularitāti guvušu ēdiena pasniegšanas veidu, kad vienā bļodā tiek apvienoti dažādi produkti. Es līdzsvaru cenšos panākt, kombinējot uzsildītus un aukstus produktus, ietveru gan svaigus, gan tvaicētos un termiski neapstrādātus. Foto redzamajā bļodā kopā liku:
- “Dimdiņu” kimči
- tvaicētu puķkāpostu
- krāsnī ceptu saldo kartupeli
- vārītus auna zirņus un sarkanās bietes
- svaigas cukurzirnīšu pākstis
- ķirbju sēkliņas
Man ļoti patīk mērces, tādēļ Budas bļodu vienmēr baudu kopā ar humusu, grieķu jogurta vai kādu citu interesantu piedevu. Kopā tas veido krāsainu, vitamīniem un uzturvielām bagātu ēdienu. Tā ir “Budas bļodas” priekšrocība – pasniegšanas formulupielāgojam savām garšas kārpiņām un ledusskapja saturam.
P.S. Vēl viena būtiska lieta – marinēti dārzeņi un skābēti ir divi dažādi konservēšanas veidi. Marinējot paraksti tiek izmantots etiķis un tam nepiemīt skābētu produktu pozitīvā ietekme uz veselību!
Recepte tapusi sadarbībā ar SIA “Dimdiņi”.
Leave a Reply