Ja ir viena produkta grupa, par kura iegādi ikdienā īpaši piedomāju, tad tā ir gaļa. To gandrīz vienmēr pērku no vietējiem zemniekiem, vēlams – bioloģiski sertificētu. Pašreiz strādāju pie raksta, kurā pastāstīšu par zemnieku saimniecībām, kurās var iegādāties ilgtspējīgi audzētu liellopa, jēra un cūkas gaļu. Ar bioloģiskiem piena produktiem stāsts ir vēl vienkāršāks – tos var iegādāties vai ikvienā lielveikalā.
Bet kāpēc izvēlēties bioloģiski nevis koncencionāli audzētus produktus? Lūk, vēl viens pētījums, kurš apliecina – bioloģiski audzēts nenozīmē vien citādu ražošanas procesu, tas atstāt pozitīvu ietekmi arī uz gala rezultātu – no uzturvērtības augstvērtīgāku gaļu vai piena produktus. Jo, izrādās, ēdot bioloģisko pārtiku, uzņemam organismam nepieciešamās taukskābes, nepalielinot uzņemto kaloriju un “slikto” tauku daudzumu.
Gaļa un piens ir būtiski cilvēka organismam nepieciešamo polinepiesātināto tauku avoti, un jauni starptautiski pētījumi apliecina, ka bioloģiskajā gaļā un pienā polinepiesātināto tauku ir vairāk. Abi pētījumi februārī publicēti žurnālā “British Journal of Nutrition”, un tos vadīja Ņūkāstlas universitāte.
Pētījums par bioloģiskā un nebioloģiskā piena uzturvērtības atšķirībām parāda, ka bioloģiski ražotais piens pēc sastāva nozīmīgi atšķiras no konvencionāli ražota piena – tas satur augstāku kopējo omega-3 taukskābju koncentrāciju, tai skaitā par 50% vairāk garo ķēžu omega-3 taukskābes, kas ir īpaši labvēlīgas organisma veselībai.
Pētnieki uzskata, ka bioloģiskā piena sastāvu ietekmē tā ražošanas veids, un galvenie faktori, kas rada atšķirības, ir barošanas režīms, kuru nosaka bioloģiskās lauksaimniecības principi – maksimāla barošanās ganībās un barošana ar sienu un skābsienu, kā arī minimāla koncentrētās barības (graudi, rapšu spraukumi, soja un sintētiskie mikroelementi) lietošana, kas ir pamata barības avots konvencionālajā lopkopībā.
Omega-3 taukskābes zinātniekus interesē tāpēc, ka pastāv zinātniski pierādījumi par to labvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, bet cilvēki tās neuzņem pietiekamā apjomā – Eiropas Pārtikas drošības iestāde (ESFA) iesaka ikdienā uzņemto omega-3 taukskābju apjomu dubultot līdz 250 mg dienā.
Pētījums apliecina, ka pārejot uz bioloģiski ražotu pārtiku, var palielināt uzņemto Omega-3 taukskābju daudzumu, atsevišķu taukos šķīstošo vitamīnu daudzumu un dzelzs daudzumu, nepalielinot uzņemto kaloriju vai nevēlamo taukskābju apjomu. Pētnieki aprēķinājuši, ka, patērējot puslitru konvencionālā pilnpiena, var uzņemt 11% no ieteicamās omega-3 taukskābju dienas devas, savukārt, patērējot bioloģisko pienu, 16% no ieteicamās dienas devas.
Bioloģiskajā pienā arī bija vairāk E vitamīna, dzelzs, savukārt mazāk joda un selēna. Analīze tāpat uzrādīja tendences, ka bioloģiskajā pienā ir vairāk A vitamīna, beta karotīna, luteīna, kālija un mazāk vara, bet šie rezultāti nebija tik pārliecinoši un būtu nepieciešami tālāki pētījumi.
Šis ir jaunākais līdz šim aptverošākais zinātniskais bioloģisko un nebioloģisko piena produktu salīdzinājums. Tajā apkopoti rezultāti no 196 dažādiem pētījumiem, kas veikti visā pasaulē, un analizēti, izmantojot svērto meta-analīzi, kas sabalansē lielākās un mazākās izlasēs veikto pētījumu rezultātus.
Tāpat Ņūkāstlas universitātē veikts starptautisks pētījums par bioloģiskās gaļas un nebioloģiskās gaļas uzturvērtības atšķirībām. Tā ir pirmā apjomīgā bioloģiskās un nebioloģiskās gaļas uzturvērtības salīdzinošā analīze, kāda vispār veikta, un šīs meta-analīzes rezultāti parādīja, ka bioloģiskā gaļa, īpaši liellops ir ar augstāku uzturvērtību nekā nebioloģiskā gaļa.
Līdzīgi kā pētījumā par pienu, arī šeit pētnieki secināja, ka nozīmīgākais faktors, kas veido atšķirības, ir lopu barošana ganībās. Pētījums parāda, ka bioloģiskajā gaļā ir par 23% vairāk polinepiesātināto taukskābju, un par 47 % vairāk omega 3 taukskābju, bet mazāk piesātināto taukskābju – par 18% mazāk miristīnskābes un par 11% mazāk palmitīnskābes, kas saistītas ar palielinātu sirds asinsvadu saslimšanas risku. Tāpat parādās tendences, ka bioloģiskajā gaļā ir augstāks dzelzs līmenis, bet mazāk vara un toksiskā metāla kadmija, bet šie apsvērumi vēl jāapstiprina nākotnes pētījumos.
Gaļa ir nozīmīgs omega-3 taukskābju avots mūsu diētā, un bioloģiskās gaļas lietošana ļautu par 30% samazināt gaļas patēriņu, saglabājot nepieciešamo omega-3 taukskābju uzņemšanas līmeni, vai arī par 50% palielināt gaļā esošo omega-3 taukskābju uzņemšanu, saglabājot tādu pašu gaļas ēšanas apjomu.
Pētnieki uzskata, ka atšķirības galvenokārt rodas tāpēc, ka bioloģiskajās un nebioloģiskajās saimniecības ir dažāda lopu barošanas pieeja, un tieši barošana ganībās ir faktors, kas palielina omega-3 taukskābju daudzumu gaļā, īpaši liellopu un jēra gaļā. Bioloģiskajā lauksaimniecībā barošana un uzturēšanā ganībās lopiem ir obligāta prasība.
“Lielais jautājums – vai bioloģiskie produkti ir vērtīgāki, ar šiem nozīmīgajiem pētījumiem guvis jaunu apstiprinājumu – jā, ir. Bioloģiskie piena produkti ir Latvijā pati pieejamākā bioloģisko produktu kategorija, un tie nopērkami vai katrā veikalā, tāpēc iesakām visiem patērētājiem un uztura speciālistiem iepazīties ar jaunā pētījuma rezultātiem un ņemt tos vērā, izdarot savu izvēli,” saka Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs.
Saites uz pētījumu oriģināliem:
“Higher PUFA and omega-3 PUFA, CLA, α-tocopherol and iron, but lower iodine and selenium concentrations in organic milk” – http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26878105
“Composition differences between organic and conventional meat” – http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26878675
Fotogrāfija: Flickr, Michael Stern, CC licence
Atbildēt