Ja jebkad esi plānojis savas maltītes, veidojis produktu sarakstu un izmēģinājis šādu saimniekošanas veidu, tad tev zemāk minētās lietas nav svešas. Vēlreiz un vēlreiz savā ikdienā pati pārliecinos, ka ēdienreižu plānošana strādā, ja vien šādai sistēmai “piešaujas” un ja to pieņemt visi ģimenes locekļi.
Īsumā par to, kā es plānoju – parasti piektdienas vakarā sastādu sarakstu jeb ēdienreižu kalendāru nākamajām 3-5 dienām. Vienā rindkopā rakstu ēdienu nosaukumu jeb ko gatavošu un zemāk nākamajā rindkopā – kādi produkti jānopērk, lai konkrētos ēdienus varētu uztaisīt. Receptes ir gan jau sen pārbaudītas un no galvas zināmas, gan tādas, kas nāk no pavārgrāmatām, žunāliem vai savā fantāzijā radītas. Pēc tam sarakstu izdrukāju. Ja plānotas jaunas receptes, izdrukāju arī tās. Ja jaunā recepte izdodas garda, tā nonāk recepšu mapē izmantošanai nākotnē radoša izsīkuma brīžos.
Vai es vienmēr plānoju? Protams, nē. Visbiežākais izņēmums – gājiens uz tirgu zaļumu sezonā: tad pērku, ko acis rāda un mājās top viss, ko no konkrētajiem ēdieniem spēju uztaisīt. Vasara ir pārpilnības laiks un tad ir grēks neļauties spontāniem pirkumiem.
Un tagad par galveno – kāpēc es ēdienreizes plānoju un kādi ir šī procesa ieguvumi?
- Finansiālais ietaupījums – ja iemācās gana precīzi saplānot nākotnes maltītes, izdodas ietaupīt līdz pat 30% (vai pat vairāk!) pārtikas izdevumu. Pārbaudīts.
- Mazāk stresa – tuvojoties vakariņu laikam, vienkārši paņemu savu ēdienreižu sarakstu, recepti un nekādu šaubu, pārdomu vai saspringuma par to, ko celt galdā, viss uz uzrakstīts melns uz balta.
- Mazāk pārtikas zudumu – nepārdomāti pirkumi noved pie izmesta ēdiena un bojā aizgājušiem produktiem. Apziņa, ka atkritumos nonāk tikai dabiskie pārpalikumi (iepakojumi, mizas utt.), ir ļoti patīkama.
- Laika ietaupījums iepērkoties – pats plānošanas process aizņem lielākais. kādu pusstundu. Bet pēc tam iepirkšanās ir krietni īsāka (produktu saraksts rokās nozīmē mērķtiecīgu pārvietošanos pa veikalu vai tirgu) un retāka – vien pāris reizes nedēļā! Tāpat arī pārdomu laiks par to, ko šovakar īsti gatavot, sarūk līdz minimumam.
- Pārdomātākas izvēles – gatavojot ēdienreižu sarakstu, ir pietiekami laika apdomāt nākotnes ēdienreizes – sarakstā liekot veselīgākas, sezonālākas un arī ekonomiski izdevīgākas receptes.
- Jaunas garšas – ja esi pieņēmis lēmumu dažādot ēdienkarti un ieviest līdz šim neiepazītus produktus vai ēdienus, tad, plānojot nākotni, to izdarīt būs vieglāk. Idejām: Kā izrauties no garlaicīga ēdiena rutīnas?
- Veiklāka gatavošana – ja iepriekš zināmas vai sagatavotas (izdrukātas vai pierakstītas) receptes, ko gatavosi, virtuvē pavadāmais laiks krietni saruks. Nekādu skrējienu uz veikalu pēdējā brīdī, nekādu pārdomu pie atvērtām ledusskapja durvīm.
- Radoša pieeja – vienu maltīti ar nolūku nesaplāno: tādējādi varēsi izmēģināt pagatavot kaut ko no ledusskapī un plauktos atrodamā. Šādi manā virtuvē dzimst jauni garšu salikumi un vēl nebijušas receptes. Ja neuzticies savam spriedumam, vienkāršī “iegūglē” pieejamās izejvielas un paskaties, kādus variantus piedāvā interneta plašumi.
- Vieglāka deleģēšana – ne vienmēr viss notiek pēc plāna. Ja nu gadījumā pats uz veikalu doties nevarēsi, ja būs konkrēts saraksts, iepirkšanos tavā vietā bez problēmām varēs izdarīt kāds cits. Tāpat maltīšu gatavošanas deleģēšana būs krietni vien vienkāršāka.
- Slinkums nav katastrofa – saglabā iepriekšējo nedēļu plānus un sarakstus. Ja vienu nedēļu būs zudusi iedvesma, varēsi aizņemties kādu no “vecajām” iepirkšanās un gatavošanas listēm un dzīve tāpēc neapstāsies.
Titulbilde: Flickr, Michael Stern (CC licence)
Pilnībā piekrītu. Kopā ar izdevumu izskaiti var redzēt kā šis strādā.
Es tikai priecātos, ja kāds padalītos ar savu veselīgās ēdienkartes špikeri :)