Recepte tapusi sadarbībā ar delikatešu tirgu “GASTRONOME”
Turpinām iepazīties ar dažādiem produktiem no Eiropas dienvidiem – šoreiz no Itālijas. Tuvojas vasara, kad ir īstais laiks pievērsties Vidusjūras virtuvei, kur goda vietā zaļumi un kvalitatīvas pārējās izejvielas. Itālija visā pasaulē plaši pazīstama ar savām auksti spiestajām olīveļļām un dažāda veida pastām. Tagad nedaudz par šīm abām lietām.
Kopš 1900.gadiem ražotājs “Rustichella d’Atbruzzo” Itālijā gatavo pastu no divām sastāvdaļām – akmens dzirnavās maltiem miltiem un no tīra avota ūdens. Gan vēsturiski autentisks gatavošanas process, gan 56 stundu žāvēšana rada blīvas tekstūras un ļoti piesātinātas garšas pastu. Varu apliecināt, ka, piemēram, šie spageti garšo pilnīgi citādi nekā ierastie lielveikalu produkti, to īpaši novērtēs visi, kam garšo al dente vārīta pasta – tāda, kādu to ēd paši itāļi. Veikalos “Gastronome”* ir nopērkami dažādi šī ražotāja pastas veidi – katrs piemērots savam izmantošanas mērķim. Mūsmājās penne ļoti garšo bērniem, jo tā ir īsa un viegli ēdama, bet spageti labi sader ar dažādām jūras veltēm un zivīm, kā arī dažādām mērcēm. Tā ir tradicionālākā pasta, ko maltīšu gatavošanā izmanto Neapoles nama mātes. Vai zināji, ka spageti radies no vārda “spago” un tulkojumā nozīmē “aukla”. Loģiski, vai ne?
Par eļļām. Ik pa laikam saņemu jautājumus par to, kādas eļļas un kā pareizi izvēlēties. Galvenie kritēriji olīveļļas izvēlē ir šādi:
iegūšanas metode- garša
- aromāts
- izmantotā olīvu šķirne
- skābuma līmenis
Šīs receptes pagatavošanā izmantoju olīveļļu “Ranise” no Ligūrijas jūras reģiona Itālijā, uz pudeles atrodama gan PDO zīme (produkts ar cilmes vietas aizsardzību, vairāk par simboliem uz produktiem zemāk tekstā pēc receptes)*, gan partijas numurs un ražošanas gads. Olīvkoku plantācijas joprojām pieder vienai ģimenei, kuras vārdu nes šī eļļas nosaukums. Auksta spieduma filtrētai olīveļļai tiek izmantotas saulē nogatavinātas dzidri sarkanas Taggiasca olīvas. Eļļa līdz ar to ir gaiši dzeltenas krāsas, ar saldenu un maigu garšu. Patiks tiem, kurus dažkārt atbaida olīveļļām raksturīgais rūgtenums – tā vietā, “Ranise” eļļā drīzāk jūtamas svaigu mandeļu un zemesriekstu notis.
Mūsmājās labas kvalitātes olīveļļas tiek izmantotas ļoti daudz – gan kulinārijā, gan ādas nobrāzumu, saules apdegumu un pat iesnu ārstēšanā. Viena eļļas pudele kalpo gana ilgi, tādēļ ir vērts tajā investēt un iegādāties specializētā veikalā, kur pārdevēji varēs palīdzēt atrast īsto. Svarīgi ir eļļu pareizi glabāt! – tumšā un vēlams vēsākā vietā, nevis blakus plītij. Tagad, tuvojoties vasarai un salātu sezonai, ir īstais brīdis iegādāties pudeli labas kvalitātes olīveļļas.
Izejvielas (4 porcijām):
- 320 grami durum kviešu semolinas spageti
- šķipsna sāls
- 300 grami krāsainu ķiršu tomātiņu, pārgriezti uz pusēm
- 250 grami zaļo pupiņu, pārgrieztas uz pusēm
- 200 grami brinzas vai fetas siera
Eļļas mērcei:
- 2 ēdamkarotes auksta spieduma olīveļļas
- 1 ķiploka daiviņa, nomizota un izspiesta cauri ķiploku spiedei vai smalko sakapāta
- šķipsna jūras sāls
- ja vēlies pikantumu – šķipsna kaltētu čili pārslu
Gatavošana:
- Pastu liec vārošā ūdenī, kam pievienota šķipsna sāls. Vāri, līdz spageti ir izvārījušies līdz al dente gatavībai (vidū nedaudz stingri). Nolej ūdeni.
- Otrā katlā vārošā ūdneī liek zaļās pupiņas un vāra paralēli 3 minūtes (vai mazāk – man pupiņas garšo vēl nedaudz ar kraukšķi). Nolej ūdeni.
- Pagatavo mērci, mazā bļodiņā sajaucot visas mērces sastāvdaļas.
- Pastai pievieno mērci, tomātus, zaļās pupiņas. Visu samaisa. Liek šķīvjos un pāri pārber gabaliņos sadrupinātu brinzas vai fetas sieru.
* “Gastronome” veikalu adreses – Brīvības iela 31 un Krasta iela 68a, vairāk informācijas meklē ŠEIT.
Produktiem ar cilmes vietas aizsardzību visam procesam (angliski saīsinājums – “PDO”) – no izejvielas ieguves līdz iesaiņotam galaproduktam – jānotiek tikai un vienīgi konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Turklāt produktam jāpiemīt kvalitātei vai īpašībām, ko rada galvenokārt vai vienīgi ģeogrāfiskā vide ar tās raksturīgajiem dabas un cilvēciskajiem faktoriem.
Lai produkts iegūtu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (angliski saīsinājums “PGI”), tam jābūt raksturīgam tikai noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam un vismaz vienam no produkta gatavošanas posmiem – ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanai – jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Savukārt par produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām sauc tos, kas tradicionāli lietoti šajā teritorijā un kuriem vismaz 30 gadu garumā ir apliecinājums par nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Šādi visā Eiropas Savienībā ir tikai 40.
Tādējādi varam secināt, ka ikviens no šiem simboliem uz produkta liecina par zināmu kvalitāti un to, ka šie produkti tiek ražoti stingras uzraudzības režīmā.
Leave a Reply