Bioloģiskā pārtika: kāpēc iegādāties un iekļaut ēdienkartē?

Pēdējos gados bioloģiskā pārtika ir sākusi savu uzvaras gājienu gan veikalu plauktos, gan mūsu virtuvēs. Kāpēc izvēlēties produktus, kuri ir bioloģiski sertificēti, kādi no tā ir ieguvumi mūsu veselībai un apkārtējai videi?, par to šajā rakstā. Sadarbībā ar “Just Nature” bio līniju runāsim arī par to, kāpēc tieši graudaugi, manuprāt, būtu jālieto bioloģiski audzēti. 

Kā pazīt bioloģisko pārtiku?

Bieži dzirdam apgalvojumus “vietējie produkti”, “dabīgi audzēti”, “tīra pārtika” – bet ko tas īsti nozīmē? Pārtikas marķēšanu regulē konkrēta likumdošana, nosakot precīzi, ko drīkst un nedrīkst iekļaut produktu etiķetēs. Par bioloģiskiem produktiem drīkst saukt tikai tādus, kas ir saņēmuši bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu – tikai šādos gadījumos ražotājs un tirgotājs drīkst produktu dēvēt par “bioloģisku (bio)” vai “ekoloģisku (eko)” (šajā nozīmē abi vārdi ir sinonīmi). Arī savā dārzā audzēts kartupelis var atbilst visiem bio parametriem, bet līdz brīdim, kamēr dārzs nav bioloģiski sertificēts, kartupelis nevarēs oficiāli saukties par “bio kartupeli”. 

Lai atvieglotu pircēju dzīvi, bioloģiskos produktus pārtikas veikalu plauktos var atpazīt pēc vienojoša logo, kas ir viens visās Eiropas Savienības valstīs – zaļas ekolapiņas. Ja esat tirgū vai pie privātpersonas un jums tiek apgalvots, ka tirgots tiek eko produkts: lai pārliecinātos par to, droši varat jautāt pēc eko sertifikāta vai meklēt uz iepakojuma zaļo lapiņu.

Kāpēc izvēlēties bioloģiskos produktus? 

Nav noslēpums, ka bioloģiskā pārtika ir dārgāka par konvencionāli audzētu. Par ko īsti mēs maksājam šo starpību un kādu papildus vērtību par savu naudu iegūstam? Lūk, daži iemesli: 

• šie produkti ir tīri no ķīmijas kokteiļa, ko izmanto konvencionālajā saimniekošanā – sintētiskā mēslojuma, pesticīdiem, fungicīdiem, herbicīdiem utt. Lai arī zinātnieki joprojām pēta to, kādu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi atstāj šie ķīmiskie savienojumi, neviens līdz galam nezina to, kas notiek mūsu organismos, ilglaicīgi patērējot produktus, kas audzēti izmantojot visas minētās vielas kopā. 
• eko pārtika ir labāka pārtika bērniem – jo mazāks bērns, jo uzņēmīgāks viņa organisms pret dažādiem “piesārņotājiem” (organismā ir mazāks šūnu skaits un orgānu sistēmas vēl attīstās). Līdz ar to, lietojot konvencionāli audzētus produktus, pesticīdu atliekvielu ietekme atstāj nopietnākas sekas. 
• bioloģiski audzēti dzīvnieki ir dzīvojuši “laimīgāku” dzīvi – tie tiek turēti dabīgos apstākļos, līdz ar to mazāk slimo un tiek ārstēti vispirms ar dabīgiem līdzekļiem, nevis antibiotikām. 
• saimniekojot ar bioloģiskajām metodēm, gaisā, ūdeņos un apkārtējā vidē nonāk mazāk piesārņojuma, tiek saglabāta bioloģiskā daudzveidība. Lauki paliek lauki, kādus tos vēlamies redzēt, zeme un dzīvā radība tiek cienīta ilgtermiņā, nevis uztverta kā īstermiņa ražošanas objekts. 

Kāpēc es dodu priekšroku bioloģiski audzētai produkcijai? 

Esmu mamma diviem bērniem un arī mans stāsts ar bio pārtiku sākās tieši ar viņu piedzimšanu. Saviem bērniem vēlamies dot labāko un tīrāko ēdienu, tāpēc bieži vien daudzās ģimenēs tieši ar mazuļu piebarošanas sākumu rodas interese par bioloģiskajiem produktiem. Un tas ir loģiski! Jo mēs nevēlamies piesārņot savus organismus ar tām vielām, kas rodas intensīvas miglošanas un pārtikas produktu apstrādes procesos. 

Un tie nav tikai vārdi vien – bioloģiskās pārtikas augstāka kvalitāte, salīdzinot ar konvencionāli audzēto, vairs nav debatējams jautājums, tas jau ir pierādīts. Varbūt atceraties pirms dažiem gadiem veikto pētījumu Zviedrijā, kad viena ģimene uz trijām nedēļām pārgāja uz bioloģiskās pārtikas patēriņu. Viņu urīnā tika mērīti pesticīdu atliekvielu līmeņi. Rezultāti nebija ilgi jāgaida un tie bija pārsteidzoši – jau otrajā dienā pēc “bio diētas” uzsākšanas ģimenes locekļu, īpaši bērnu, organismos samazinājās vairāku ķīmisko vielu (insekticīdu, herbicīdu un augu augšanas stimulatoru) klātbūtne. Pēc nedēļas pesticīdu atliekvielu līmeni bija kritušies ievērojami. Iepazīties ar Zviedrijā veikto pētījumu var šajā saitē. 

Mūsu ģimenē bioloģiski audzētus pirmām kārtām izvēlamies šādus produktus: graudaugus un gaļu. Kādēļ tieši šīs pārtikas grupas? Jo graudaugu audzēšanas laikā tiek izmantots liels daudzums “ķīmikāliju”, gan miglojot, gan apstrādājot jau novāktu produkciju. Savukārt dzīvnieki bioloģiskajās saimniecībās ēd barību, kas ir brīva no ĢMO, slimo retāk, līdz ar to netiek masveidā ārstēti ar spēcīgas iedarbības medikamentiem t.sk. antibiotikām. 

Kā es varu būt droša par bioloģiskās pārtikas kvalitāti? Tādēļ, ka bio lauksaimnieki tiek pastiprināti kontrolēti, viņi ir izgājuši sertifikācijas procesus un tikuši uzraudzīti arī piecu gadu pārējās periodā. Līdzīgi arī Eiropas Savienībā ievestie produkti – tie iziet pastiprinātas kvalitātes konktroles pārbaudes. Ja esat dzirdējuši par atsevišķiem gadījumiem, kad bio produktos atrastas kādas nevēlamas vielas vai paaugstināti atļauto vielu līmeņi – tas notiek, pateicoties stingrākām kontrolēm un augstākiem standartiem tieši šo produktu grupās. 

Par argumentu, ka bio pārtika ir dārga, tādēļ ne vienmēr pieejama visiem “maciņiem” – tas bieži vien ir stereotips, jo, piemēram, iegādājoties bio produktus par akcijas cenām, starpības ar konvencionāli audzēto produktu cenām nav vai tā ir niecīga – tādēļ aicinu domāt līdzi un izvērtēt, kur ieguldām savu pārtikas budžetu.

Kur iegādāties bio produktus? 

Visvienkāršākā atbilde par to, kur meklēt bio produktus, protams, ir – eko veikalos. Tomēr ar katru dienu paplašinās arī piedāvājums “parastajās” tirdzniecības vietās – ar lielu prieku sadarbībā ar “Just Nature” bio līnijas produktiem gatavoju receptes, kuras būs piemērotas lieliem un maziem. Šos produktus (kā arī citus bio produktus, piemēram, riekstus, pastu, eļļu, augu pienus u.c.) vari iegādāties veikalos “Gemoss”, kā arī citu pārtikas veikalu plauktos.

“Just Nature” bio līnijā ir 6 dažādi produkti – amarants, zaļie griķi, baltā kvinoja, kuskuss, linsēklas un prosa. Lai arī visi seši ir katrs ar savām vērtīgajām īpašībām un dažādiem pagatavošanas veidiem, es īpaši vēlos izcelt zaļos griķus un prosu. 

Griķi mūsu virtuvēs jau “dzīvo” sen un ir tradicionāls Latvijas graudaugs (patiesībā – “pseidograudaugs”, jo pēc būtības tā ir sēkla). Bet vai tu pazīsti arī zaļos jeb termiski neapstrādātus griķus? Šie griķi atšķiras gan pēc krāsas, gan garšas, jo tiek lobīti, tos termiski neapstrādājot – tie ir “dzīvi” un satur visas 8 no cilvēka organismam neaizstājamajām aminoskābēm. Kā arī ievērojamu daudzumu antioksidantu – 155 mg uz 100 gramiem produkta (salīdzinājumam – rīsi satur 5 mg), kas palīdz šūnās uzturēt veselību, organismā – veselu ādu un matus. Vēl viens bonuss – griķi nesatur glutēnu, līdz ar to tos droši uzturā var lietot cilvēki, kam ir glutēna nepanesība. 

Prosa daudzās virtuvēs tiek atklāta no jauna – un ne velti! Tai ir neitrāla garša un augsta uzturvērtība. Turklāt prosu var izmantot tik dažādos veidos: putrās, sautējumos, pievienot zupām un salātiem. Tai piemīt sirdsdarbību sekmējošas īpašības dēļ augstā magnija satura, prosa palīdz cīnīties ar migrēnām, samazina asinsspiediena risku, stiprina šūnu un audu atjaunošanās procesus. Turklāt tā ir pilngraudu produkts un ir ieteicams gan otrā tipa diabēta, gan žultsakmeņu un krūts vēža profilaksē. 

AR GRIĶIEM PILDĪTI BAKLAŽĀNI 

Pildījumā baklažāniem liku dažādus dārzeņus kopā ar zaļajiem griķiem. Zaļie griķi atšķiras no ierastajiem brūnajiem ne tikai ar savu krāsu, bet arī ar smaržu un garšu – zaļie griķi ir maigāki un uzturvielām bagātāki, jo netiek termiski apstrādāti (grauzdēti).

Izejvielas: eļļa cepšanai, 2 vienāda izmēra baklažāni, 1 liels vai 2 mazāki sīpoli, nomizoti un sagriezti gabaliņos, 4 ķiploka daiviņas, nomizotas un sakapātas, 150 gramu šampinjonu, 1 tējkarote kaltētas raudenes (oregano), 1 tējkarote kaltēta timiāna (abus garšaugus var aizstāt ar 2 tējkarotēm Vidusjūras garšaugu maisījuma), 140 grami “Just Nature” zaļo bio griķu, 420 ml ūdens, 100 grami saulē kaltētu tomātu eļļā, 150 grami mīkstā kazas siera, sauja granātābola sēkliņu.

Gatavošana: griķus noskalo ar ūdeni (vislabāk smalkā sietā zem tekoša ūdens). Mazā katliņā ber griķus un pārlej ar ūdeni, pievieno šķipsnu sāls. Vāra 15 minētes uz vidējas uguns, nogriež uguni, uzliek vāku un atstāj uzbriest 5 minūtes. Baklažānus pārgriež uz pusēm un “izgrebj” mīkstumu, atstājot pāris centimetru maliņas. Mīkstumu sagriež mazos gabaliņos. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 200 grādiem baklažānu pusītes liek uz cepamās pannas, apklāj ar foliju un cep 20 minūtes. Izņem no krāsns. Kamēr cepas baklažāni, pannā uzkarsētā eļļā apcep sīpolus, līdz tie caurspīdīgi. Pievieno ķiplokus un cep vēl minūti. Pannas saturam pievieno sakapātos baklažānus. Cep aptuveni 10 minūtes uz lēnas uguns, ja nepieciešams, vēl pievieno eļļu. Pievieno sēnes un garšvielas, kā arī sāli pēc garšas. Cep, līdz sēnes gatavas. Nogriež uguni. Pannas saturā iemaisa saulē kaltētos tomātus un griķus. Baklažānu pusītes pilda ar griķu masu tā, lai veidotos neliela “kaudzīte”. Liek cepeškrāsnī un cep 20-30 minūtes, līdz baklažāni ir mīksti. Izņem no krāsns, pārkaisa ar sadrupinātu kazas sieru un granātābolu sēkliņām.

MAROKĀŅU KUSKUSA PĪRĀGS

Šis pīrāgs ir piemērots pasniegšanai arī svētku galdā. Kuskuss ir ļoti ērts produkts, jo tā pagatavošana ir ļoti vienkārša un salīdzinoši ātra – atliek apliet ar verdošu ūdeni vai buljonu un atstāt uzbriest. Jo kuskuss ražošanas procesā jau ir ticis iztvaicēts un izžāvēts. Pīrāga gatavošanā izmantoto filo mīklu iespējams iegādāties lielveikalu saldētavās pie gatavajām mīklām.

Uzkarsētā eļļā uz pannas apcep 2 gabaliņos sagrieztus sīpolus, līdz tie kļūst caurspīdīgi. Pievieno 2 dažādu krāsu gabaliņos sagrieztu papriku (un ja nepieciešams – vēl nedaudz eļļas) un turpina cept vēl 3-4 minūtes. Pievieno 1 tējkaroti malta kumīna un 1 tējkaroti malta kanēļa un nedaudz medus, samaisa. Vidēja izmēra bļodiņā ieber 120 gramus “Just Nature” bio sērijas kuskusa, 50 gramus rozīņu un rīvētu miziņu no viena citrona. Pārlej ar 270 ml verdoša ūdens vai buljona, liek virsū pārtikas plēvi vai vāciņu, atstāj uzbriest uz 10 minūtēm. Apceptos dārzeņus samaisa ar kuskusu, pievieno sauju sakapātu pētersīļu, 200 gramus “Just Nature” vārītu turku zirņu un 100 gramus olīvu bez kauliņiem. Pievieno sāli pēc garšas. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 190 grādiem.

Cepamo formu 20 cm diametrā ar noņemamām malām izklāj ar cepamo papīru. Mazā katliņā izkausē un atdzesē 60 gramus sviesta. Astoņas filo mīklas plāksnes ņem pa vienai, izklāj uz darba virsmas un pārsmērē ar izkausēto sviestu (kamēr strādā, vēl neizmantoto mīklu pārklāj ar mitru dvielīti, lai neizkalst). Pārloka uz pusēm un klāj cepamajā formā tā, lai mīklas malas nedaudz karātos pāri formai. Izmanto sešas mīklas plāksnes. Formu piepilda ar kuskusa masu. Mīklas malas uzloka pa virsu kūkai. Atlikušās neizmantotās divas mīklas plāksnes pārsmērē ar sviestu un sagriež mazākos gabalos. Saburza rokās un liek pa virsu pīrāgam, lai kuskusa masa no augšpuses vairs nebūtu redzama. Cep 30 minūtes, līdz kūkas virspuse kļuvusi zeltaini brūna. Ja tā sāk brūnēt par stipru, pa virsu uzklāj foliju un turpina cept atlikušo laiku. 10-15 minūtes atdzesē un pasniedz, pārbērtu ar granātābola sēkliņām un dīgstiem, kopā ar bezpiedevu jogurtu.

PROSAS UN PUĶKĀPOSTU FALAFEĻI (BUMBIŅAS) AR VEGĀNISKO “KRĒJUMU”

Prosa man šķiet nepelnīti aizmirsts graudaugs – tā ir sēkla, kura pēc savas uzturvērtības ir uzskatāma par pilngraudu produktu. Turklāt bagāta ar antioksidantiem un šķiedrvielām. Kulinārijā to var izmantot gan zupās un salātos, gan gatavojot kā piedevu otrajiem ēdieniem. Prosa nesatur glutēnu.

Gatavošana: 300 gramus svaiga puķkāposta vāra verdošā sālsūdenī aptuveni 5 minūtes (līdz gandrīz mīksts). Nokāš ūdeni. Mērcei – 65 gramus Indijas riekstu aplej ar 200 ml karsta ūdens un noliek uzbriest (vismaz uz pusstundu). 100 gramus “Just Nature” bio prosas noskalo (vislabāk smalkā sietā zem tekoša ūdens), ber mazā katliņā un pielej 200 ml ūdens. Vāra 10 minūtes, ūdeni nokāš, prosu noskalo, liek atpakaļ katliņā. Pielej atlikušos 200 ml ūdens un vāra vēl 10 minūtes, vai līdz prosa ir mīksta. Blenderī liek 180 gramus “Just Nature” vārītu turku zirņu, mazu buntīti pētersīļu, garšvielas (es izmantoju tējkaroti karija pulvera, tējkaroti saldās paprikas pulvera, tējkaroti malta kumīna (romiešu ķimeņu), puķkāpostu, 2 ķiploka daivinas, vienu sīpolu, 2 ēdamkarotes čia sēkliņas. Samaļ viendabīgā masā (var izmantot arī rokas blenderi), pievieno sāli pēc garšas. Atstāj uz 5 minūtēm uzbriest. Bļodā kopā samaisa iegūto masu ar prosu un 100 gramiem miltu. Iegūtajai konsistencei vajadzētu atgādināt biezu mīklu. Ar mitrām rokām veido aptuveni 4 cm lielas bumbiņas. Lai bumbiņas būtu kraukšķīgākas, tās var apvārtīt panko rīvmaizē (atrodama Āzijas produktu plauktos).

Gatavās bumbiņas liek uz cepamās pannas, kas izklāta ar cepamo papīru. Cep 190 grādos aptuveni 20-30 minūtes, vai līdz falafeļi sāk kļūt gaiši zeltaini. Pagatavo vegānisko krējumu, blenderī kopā samaļot izmērcētos Indijas riekstus ar sulu no puscitrona, sāli un agaves sīrupu (vai citu šķidru saldinātāju). Pievieno ūdeni, lai iegūtu vēlamo mērces konsistenci. Falafeļus pasniedz siltus vai aukstus ar vegānisko krējumu vai citu mērci pēc izvēles.

Raksts tapis sadarbībā ar “Just Nature”