Kādā pelēkā pirmssvētku decembra pēcpusdienā devos uz cēlo Alunāna ielas namu, kurā jau vairāk kā 20 gadus atrodas Zviedrijas vēstniecība Latvijā. Manos plānos bija uzzināt vairāk par Latvijas Simtgades svinību kulināro pusi, skatoties caur mūsu Baltijas jūras kaimiņu redzējumu, kā arī vairāk par to, kā darbojas vēstniecības virtuve un kādas maltītes šefpavāre pasniedz viesiem.
Neliela atkāpe par mani un Zviedriju – šīs kaimiņvalsts virtuve un tradīcijas plašākā nozīmē mūsu ģimenē nu jau vairāk nekā desmit gadus ir gana pazīstamas, jo mans dzīvesbiedrs ir zviedrs un, lai arī dzīvojam Latvijā nu jau vaikāk nekā sešus gadus, gan svētkos, gan ikdienā gatavoju tradicionālus zviedru ēdienus un mūsmājās skan zviedru valoda.
Bet kā tad īsti ir ar mūsdienu Zviedrijas un Latvijas virtuvēm? Kuras ir tās lietas un tradīcijas, kuras, manuprāt, vieno abas kaimiņvalstis?
- Divas sezonas – abās valstīs klimatiskie apstākļi ir līdzīgi un tie paģēr savus noteikumus. Garajos un tumšajos ziemas mēnešos pirmo kulināro vijoli spēlē sakņaugi, konservējumi, sālīta gaļa un zivis. Savukārt vasarā valda svaigu produktu, zaļumu, ogu un meža velšu pārpilnība. Abām sezonām līdzi mainās arī cilvēku noskaņojums – gada gaišajā laikā baudām dzīvi, savukārt aukstajos mēnešos noslēdzamies un ļaujamies t.s. “hygge” principiem.
- Tradīciju godināšana – abos Baltijas jūras krastos būtiska loma ir tradīcijām gan svētku svinēšanas, gan gatavojamo ēdienu ziņā. Latvijā Līgo svētki nav iedomājami bez ķimeņu siera, bet mūsu kaimiņi gatavo zemeņu un putukrējuma torti. Ziemassvētkos vārām pelēkos zirņus, bet zviedri brūvē “glogg” jeb karsvīnu, ko pasniedz ar žāvētām ogām un riekstiem piedevās. Vasarās Zviedrijā (īpaši rietumkrastā) godā tiek celtas jūras veltes – garneles, vēži, svaigas zivis.
- Meža veltes – ne visur Eiropā ir atļauts ogot un sēņot, kurā mežā vien pats vēlies. Tas drīzāk ir izņēmums, ne likums. Gan Zviedrijā, gan Latvijā nevaram iedomāties savu dzīvi bez meža veltēm un došanās dabā – tiesības vākt dabas bagātības savam patēriņam likumiski pieder ikvienam. Tādēļ mūsu virtuvēs tik plaši tiek izmantotas sēnes, meža ogas un citas lietas, ko var atrast brīvā dabā.
- Kafejnīcu kultūra – šobrīd nu jau visā pasaulē ir pazīstama zviedru tradīcija ar nosaukumu “fika”, tā ir kas vairāk par vienkāršu kafijas pauzi. Zviedri ļoti labprāt sanāk kopā pie kafijas tases ar maizīti, tā ir neatņemama viņu ikdienas sastāvdaļa. Lai arī Latvijā mēs neesam nosaukuši vārdā savu smalkmaizīšu mīlestību, tomēr, ja paskatāmies, cik daudz kafejnīcu ir uz vienu iedzīvotāju, ir skaidrs – arī latvieši mīl satikties un papļāpāt pie tases silta dzēriena un kādas sāļās vai saldas maizītes gluži tāpat kā mūsu kaimiņi.
Pagājušā gada nogalē, pateicoties Zviedrijas vēstniecības uzaicinājumam, man bija iespēja baudīt zviedru viesmīlību un ielūkoties vēstniecības gastronomiskajām aizkulisēs. Tas bija ļoti aizraujoši! Savu vizīti sāku ar pieņemšanu pie Zviedrijas vēstnieces Annikas Jaganderes, kuras laikā baudījām karsto dzērienu “glögg” un Svētās Lūcijas dienai par godu gatavotās īpašās safrāna maizītes. Runājām par ēdiena nozīmi mūsu dzīvēs, par to, cik svarīgu vietu ikviena cilvēka identitātes veidošanā ieņem ēdiens. Pieskārāmies bērnības kulinārajām atmiņām un lietām, ko vēstnieces kundze ir iemīļojusi mūsu valstī – svaigām un sezonālām izejvielām, lielu dārzeņu un zaļumu izvēli, lieliskajām Rīgas kafejnīcām un to, ka Latvijā joprojām cieņā ar tradicionālā lauksaimniecība.
Tālāk mani ceļi veda uz vēstniecības virtuvi, kur baudīju iespēja kopā pastrādāt un aprunāties ar vēstniecības šefpavāri Tamāru Petrovu, kurā šajā nedaudz mistikas apvītajā karalistē saimnieko jau 20 gadus! Viņas darbošanās princips ir viennozīmīgs – izmantot labāko, ko sniedz abu valstu virtuves. Zviedrijas viesi tiek lutināti ar Latvijas produktiem un ēdieniem, savukārt latvieši – ar labāko no Zviedrijas. Abas valstis satiekas arī uz šķīvja, ja tā var izteikties, zinot līdzīgos produktus un gatavošanas tehnikas, to izdarīt nemaz nav tik sarežģīti. Tamāra stāsta, ka darbs vēstniecības virtuvē ir aizraujošs un rutīna nav iestājusies pat pēc tik ilgiem gadiem – vienmēr jābūt radošai un jāseko līdzi tendencēm un jaunumiem gastronomijas lauciņā. Tikko atgriezusies no vairāku dienu kursiem pie Zviedrijā un visā pasaulē zināma šefpavāra Paula Svenssona, kurš darbojas muzeja “Fotografiska” muzeja restorānā (man bija iespēja viesoties šajā restorānā pirms gada, tā bija neaizmirstama pieredze!).
Pēc tam jaukā kompānijā baudīju četru kārtu pusdienas pie ziemas noskaņās klāta galda – tā bija īpaši veidota ēdienkarte par godu Latvijas Simtgades svinībām. Šos ēdienus pasniedza goda viesiem vēstniecības rīkotajos vakariņās, godā ceļot Latvijas un Zviedrijas kulināro mantojumu – sezonāli un izmantojot abu valstu labākos produktus.
Zviedrijas vēstniecības Latvijā mūsu Valsts Simtgades ēdienkarte:
- Vidzemes vitamīns – biešu un rukolas salāti ar Cesvaines kazas sieru, balzamiko un medu no vēstniecības bitēm
- Domājot par Gotlandi – jērs ar krāsnī ceptiem kartupeļiem un sezonas dārzeņiem, pasniegts ar jāņogu mērci
- Zviedru vārti – svaigu smiltsērkšķu sorberts
- Karalienes Kristīnas kronis – bezē ar ābolu musu
Mani ieteikumi – kur Zviedrijas produktus un izejvielas iegādāties Latvijā?
- IKEA – plašs piedāvājums ar svaigiem un saldētiem produktiem un jau gatavām maltītēm. Demokrātiskas cenas un liela izvēle
- Polārmaizes – es tās iegādājos saldētas veikalā “mc2” un “Reaton” bāzē, svaigas un mazākos iepakojumos var atrast teju visos lielveikalos
- Siļķes – tradicionālais zviedru ražotājs “Abba”, konservētas siļķes ar dažādām piedevām, kas parasti tiek pasniegtas teju visos zviedru svētkos aukstajā galdā.
- Labas kvalitātes garneles – veikalos “Oscar’s Fish” stendos (saldētas).
Fakts! Ja pajautāsi zviedram par “zviedru galdu” viņš vien izbrīnā paraustīs plecus! Bufetes veidā klātu galdu mūsu kaimiņzemē pazīst kā “smörgåsbord”, kad galdā tiec celtas dažāda veida uzkodas – marinētas siļķes, aukstā gaļa un dažādu veidu maize.
Paldies Zviedrijas vēstniecībai Latvijā par viesmīlību un iespēju ielūkoties virtuves valstībā, kā arī īpaša pateicība Olgai Rupekai par sirsnīgo uzņemšanu!
Zviedrijas receptes “Lindas Virtuves” blogā:
Atbildēt